Planetārie siltumsūkņi
Šajā trīs uzdevumu kopumā skolēni uzzinās, kā okeāna cirkulācija ietekmē klimatu. Ievada aktivitātē skolēni veic aprēķinus, lai salīdzinātu globālās sasilšanas relatīvo ietekmi uz atmosfēru un okeāniem. Praktiskā aktivitātē, izmantojot viegli pieejamu aprīkojumu, skolēni var redzēt, kā ūdens ar dažādu temperatūru var veidot slāņus okeānā, un apsvērt, kā viņi to varētu izmantot, lai izpētītu sāļuma izmaiņu ietekmi. Pēdējā aktivitātē skolēni izmanto tīmekļa lietojumprogrammu Climate from Space, lai uzzinātu vairāk par Golfa straumi.
Temats Ģeogrāfija, Zinātne, Zemes zinātne
- Veikt aprēķinus, lai salīdzinātu okeānu un atmosfēras lomu klimata regulēšanā.
- Paskaidrojiet, kā veidojas globālā termohalīniskā cirkulācija.
- Aprakstīt, kā okeāna straumes pārnes ūdeni un enerģiju ap Zemi.
- Izmantot modeli, lai izpētītu dažādas temperatūras ūdens kustību un izskaidrotu stratifikāciju okeānā.
- Izstrādāt praktiskas metodes, lai izpētītu jautājumu par ūdens kustību okeānos.
- Aprakstīt Golfa straumes uzvedību, izmantojot informāciju no klimata datiem.
- Sintezēt datus no vismaz divu būtisku klimata mainīgo lielumu ierakstiem, lai izskaidrotu novēroto korelāciju vai tendenci.
![](https://climatedetectives.esa.int/wp-content/uploads/2023/09/heat-pumps-1-300x145.png)
- Liels caurspīdīgs konteiners katrai grupai
- Mazs konteiners katrai grupai, ko iegremdēt lielajā konteinerā
- Plastmasas maisiņi
- Gumijas lentes vai auklas
- Pārtikas krāsviela vai tinte
- Ledus spainī dzesēšanai vai atdzesēts ūdens.
- Piekļuve karstam un aukstam ūdenim
- Skaitītājs vai pulkstenis katrai grupai (pēc izvēles)
- Kamera vai viedtālrunis katrai grupai (pēc izvēles)
- Termometri (pēc izvēles)
- Salvetes vai papīra dvieļi
- Skolēnu darba lapa 2 (2 lappuses)
- Materiāli plakātu veidošanai vai programmatūra video vai prezentāciju veidošanai.
- Klimats no kosmosa tiešsaistes resurss: (pēc izvēles): Planetārie siltumsūkņi
![](https://climatedetectives.esa.int/wp-content/uploads/2023/09/heat-pumps-3-300x150.png)
Vai zinājāt?
Pirms satelītu ēras okeāna temperatūru varēja mērīt tikai ar termometriem, kas bija piestiprināti pie krasta, nolaisti no kuģiem vai piestiprināti pie bojām vai zemūdens kuģiem. Tas, protams, nozīmēja, ka mērījumi bija nevienmērīgi un tikai dažās vietās bija nepārtraukti dati. Ar termokamerām uz satelītiem var regulāri noteikt okeāna virsmas temperatūru visā pasaulē. Satelīts, kas atrodas ģeostacionārā orbītā, var redzēt katru jūras daļu noteiktā puslodē aptuveni reizi piecpadsmit minūtēs; satelīts, kas atrodas polārā orbītā tuvāk Zemei, var redzēt sīkāk un aptvert visu planētu, bet mērīt temperatūru konkrētā vietā tikai reizi desmit dienās vai retāk.
![](https://climatedetectives.esa.int/wp-content/uploads/2023/09/heat-pumps-2-768x430.png)
Vai ozons ir labs vai slikts? -Antarktikas ozona cauruma atklāšana
Īss apraksts Šajā trīs aktivitāšu komplektā skolēni uzzinās par ozonu un tā ietekmi - labu un sliktu...
Augsti pacelts deguns debesīs - Laikapstākļu novērošana un mērīšana
Īss apraksts Šajā trīs uzdevumu komplektā skolēni uzzinās, kā viņu maņas un instrumentus var izmantot, lai...
Apdraudētā valsts - Dzīves perspektīvas mazajās salās
Īss apraksts Šajā četru aktivitāšu komplektā skolēni uzzinās par jūras līmeņa celšanās cēloņiem un iespējamo ietekmi...
Pēc vētras - viesuļvētras "Metjū" sekošana un tās ietekmes analīze
Īss apraksts Šajā divu aktivitāšu komplektā skolēni pētīs Zemes novērošanas datu pielietojumu viesuļvētru novērošanā...
Zeme zem vāka - Siltumnīcas efekta izpratne
Īss apraksts Šajā divu aktivitāšu komplektā skolēni uzzinās par mūsu atmosfēru un siltumnīcefekta gāzēm, ko tā rada,...