16159968998_066ce7ba99_o

Klimata detektīvu pārskats

Par Klimata detektīviem

Klimata detektīvi ir skolu projekts skolēniem vecumā no 8 līdz 15 gadiem, ko īsteno Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) sadarbībā ar Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojiem (ESERO) visā Eiropā. Sākot ar 2022.-2023. gadu, projektā "Klimata detektīvi" var piedalīties arī skolēni līdz 19 gadu vecumam.

Šajā projektā skolēni iejutīsies klimata detektīvu lomā, vienlaikus iepazīstot Zemes vidi. Šim nolūkam viņi identificēs vietējo klimata problēmu (1. posms), izpētīt to, izmantojot reālus satelītattēlus vai savus mērījumus uz zemes (2. posms), un visbeidzot ierosināt pasākumus, kas palīdzētu mazināt vai uzraudzīt problēmu. Noslēgumā skolēni dalīsies savos rezultātos ar ESA Climate Detectives kopienu projekta platformā (3. posms). Šādā veidā ikviens var mācīties no sava darba, un skolēni var arī palielināt informētību par problēmu, ko viņi ir izpētījuši.

Kāpēc piedalīties?

Piedaloties projektā "Klimata detektīvi", skolēni izprot Zemes klimatu kā sarežģītu un mainīgu sistēmu, kā arī uzzina, cik svarīgi ir saudzēt vidi. Skolēniem būs iespēja sadarboties ar zinātniekiem un klimata ekspertiem organizētajos tīmekļa semināros, kā arī pašiem iniciēt un organizēt šādas iespējas kopā ar vietējām koledžām, universitātēm un citām organizācijām.

Projekta mērķi ir:

- Veicināt STEM prasmju un iemaņu, tostarp zinātniskās metodoloģijas, datu vākšanas, vizualizācijas un analīzes, mācīšanu un apguvi.

- Uzlabot jaunākās paaudzes izpratni un zināšanas par Zemes klimatu gan globālā mērogā, gan vietējā vidē un sagatavot viņus šā gadsimta klimata problēmām.

Laika grafiks

Projektu veido trīs posmi, un tas notiek katru mācību gadu no septembra vidus līdz maija beigām. Lai varētu piedalīties projektā, komandām ir jāreģistrējas un jāiesniedz izmeklēšanas plāns 1. posmā. Skatīt pilnu grafiku šeit.

Iepazīstināšana ar dažādiem posmiem

1. posms - klimata problēmas identificēšana

Šajā posmā skolēniem tiks lūgts identificēt klimata problēmu, ko viņi vēlētos izpētīt kā "klimata detektīvi". Skolēniem jādefinē problēma, pamatojoties uz jautājumiem, kas radušies, mācoties skolā un veicot novērojumus vietējā vidē. Skolēniem būs jāplāno problēmas izpēte, tostarp arī to pētījuma jautājums un kādi Zemes novērošanas dati ir jāvāc un kādi lauka/laboratorijas pētījumi ir nepieciešami, lai atbildētu uz šo jautājumu. Plānošana ir svarīgs solis jebkurā izmeklēšanā!

Zemes novērošanas un klimata jomas zinātnieki pārskatīs pētījumu plānus un sniegs rakstiskas atsauksmes visām projektā iesaistītajām komandām.

1. fāzes posmi:

Identificēt pētījuma jautājumu

Pētījuma jautājums ir viena no svarīgākajām jebkuras izmeklēšanas sastāvdaļām. Lai noteiktu pētījuma jautājumu, skolēni var.

Apskatiet iepriekšējos Klimata detektīvu ierakstus projektu galerijā un dažus no tematiskajiem projektiem.
Izpētiet vietējos plašsaziņas līdzekļus un sameklējiet rakstus, kas atklāj vietējās klimata problēmas jūsu kopienā.
Pārbaudiet, vai nav pieejami ziņojumi par nesenajiem klimata notikumiem, kas varētu palīdzēt noteikt piemērotus jautājumus.
Sazinieties ar vietējām vides aizsardzības iestādēm, lai uzzinātu, vai tām ir bažas par vietējiem klimata jautājumiem, tostarp plūdiem, vētrām vai bioloģiskās daudzveidības izmaiņām.
Identificējiet ģeogrāfiskās īpatnības un dzīvotnes, kas ir piemērotas pētīšanai jūsu apkārtnē, piemēram, skolas teritorija, parki, meži, upes, kalnu grēdas, smilšainas pludmales utt.

Skolēniem var palīdzēt formulēt labu pētījuma jautājumu, izmantojot turpmāk minētos kritērijus vai pētījuma jautājumu plānotāju:

Vai jautājums atbilst klimata tēmai?
Vai jautājums ir vērsts uz vienu problēmu vai jautājumu?
Vai jautājums ir pārāk plašs vai pārāk šaurs?
Vai jautājums ir skaidrs un kodolīgs?
Vai atbilde uz šo jautājumu ir pārāk viegli pieejama?
Vai jautājums ir īstenojams (apsveriet laika grafiku, resursu pieejamību, skolēnu spējas)?

Pētījuma jautājumu plānotāju un plašāku informāciju par to, kā plānot pētījumu, var atrast vietnē skolotāja rokasgrāmata.

Identificēt pētāmos datus

Kad izpētes jautājums ir izlemts, komandām ir jāizplāno, kādi Zemes novērošanas dati tām ir jāvāc.

Izmeklēšanai vācamie dati var būt gan no profesionāliem avotiem iegūti satelīta vai zemes dati, gan dati, kas iegūti, skolēniem veicot mērījumus, vai arī abu veidu dati kopā. Piemēram, komandas var veikt laikapstākļu novērojumus un salīdzināt tos ar vēsturiskajiem klimata datiem.

Kā varētu vākt vietējos zemes datus?

Novērojumi
Mērījumi
Skaitīšana
Aptaujas
Laboratorijas eksperimenti
Lauka eksperimenti

Kā var piekļūt satelīta datiem?

Izmantojot satelīta datus, varat sekot līdzi pārmaiņām, kas notiek uz mūsu planētas, kartēt mežu izciršanu, noteikt, cik daudz ledus kūst no ledājiem, vai mērīt Zemes temperatūru. Climate from Space un EO Browser ir divi tiešsaistes rīki, kas nodrošina vienkāršu un bezmaksas piekļuvi satelītu datiem no dažādām EO ESA misijām. Apmeklējiet sadaļu par satelītu datiem, lai iegūtu vairāk informācijas par šiem rīkiem.

Izmeklēšanas plāna iesniegšana

Pēdējais 1. posma posms ir izmeklēšanas plāna iesniegšana. Galvenie nepieciešamie informācijas elementi ir šādi.

Projekta nosaukums
Kāds ir jūsu pētījuma jautājums?
Aprakstiet vietējo klimata problēmu/problēmu, kuru vēlaties izpētīt.
Kādus Zemes novērošanas datus jūs izmantosiet?
Aprakstiet, kā plānojat izpētīt klimata problēmu un kādus datus plānojat analizēt. Aprakstiet arī, kā plānojat piekļūt datiem/ vākt datus.

Zemes novērošanas un klimata jomas zinātnieki sniegs atsauksmes un ieteikumus par iesniegto pētījumu plānu.

Sīkāku informāciju par 1. posmu un dažādiem posmiem var atrast vietnē skolotāja rokasgrāmata

2. posms - klimata problēmas izpēte

Šajā posmā skolēni pēta 1. posmā identificēto klimata problēmu. Šajā nolūkā skolēni savākt piemēroti dati, kompilēt šos datus, analizēt savus secinājumus un izdarīt secinājumus.

2. posmā ESA vai attiecīgā gadījumā valsts koordinators organizēs tiešsaistes pasākumus, kuros komandas varēs "Jautājiet zinātniekam" un saņemiet pamatinformāciju un padomus.

2. fāzes posmi:

Datu vākšana

Otrajā posmā ir jāsāk vākt dati, lai atbildētu uz 1. posmā izvirzīto pētījuma jautājumu. Zemes novērojumu dati, ko skolēni izmanto Klimata detektīvu projektā, var būt šādi. mērījumi uz zemes VAI satelīta dati. Skolēni savos pētījumos var izmantot arī abu veidu datus.

Ir svarīgi, lai visi savāktie dati tiktu reģistrēti, un šim nolūkam skolēniem varētu būt žurnāls vai ierakstu lapas, kurās tiek pierakstīta attiecīgā informācija.

Pierādījumus par skolēnu darbu var dokumentēt arī ar.
Datu vākšanas vietas fotoattēli.
Videoklipi
Komandas locekļu fotogrāfijas darbā (pārliecinieties, ka tiek ievēroti jūsu skolas GDPR noteikumi).
Vākto datu ekrānšāviņi
Uzzīmētas lauka vai laboratorijas eksperimentu skices.

Tas var būt noderīgs, lai informētu par skolēnu darbu, ko viņi paveikuši projekta 3. posmā.

Ja skolēni izmanto satelīta datus un attēlus, lai izpētītu savu klimata problēmu, viņiem ir jāveic detalizētas piezīmes, tostarp:
Norādiet saiti uz izmantotajām lietojumprogrammām
Datums, kurā tie meklēja datus
Pārmeklētais apgabals
Ierakstiet, vai tie ir pašreizējie dati vai vēsturiskie dati
Datu iegūšana un saglabāšana
Lejupielādēt un saglabāt vēlamos satelītattēlus

Lai uzzinātu vairāk par to, kā piekļūt EO datiem, skatiet tīmekļa vietni satelīta dati sadaļa.

Organizēt un pārvaldīt datus

Pirmais solis datu sakārtošanā ir apkopot tos tādā formā, kas ir viegli interpretējama un kurā var viegli novērot attiecības starp mainīgajiem lielumiem.

Skolēni var sastādīt skaidri marķētas datu tabulas. Pēc tam tos var izmantot, lai izveidotu dažāda veida diagrammas, kurās parādītu savus datus un ļautu skaidrāk saskatīt, piemēram, modeļus, tendences un līdzības/atšķirības.

Lineārie grafiki
izkliedes diagrammas
tendenču diagrammas
joslu diagrammas
pīrāgu diagrammas

Veidojot grafikus, skolēniem jāiekļauj:
diagrammas nosaukums
skaidri marķētas asis
mērvienības
atbilstoša mērogošana

Skolēni var iekļaut vienkāršus statistiskus/matemātiskus aprēķinus, piemēram, izlases lielumu, vidējo vērtību, mediānu un diapazonu.

Šīs tabulas un grafiki būs noderīgi projekta 3. posmā, kad skolēni dalīsies ar rezultātiem un informēs par saviem secinājumiem.

Analizēt datus un izdarīt secinājumus

Savāktie un apkopotie dati veidos pamatu diskusijai, argumentācijai un pārdomām par komandas projektu. Skolēni var izmantot šādus jautājumus, lai novērtētu, vai viņu iegūtie rezultāti atbild uz viņu pētījuma jautājumu:
Vai ir acīmredzamas tendences/šabloni?
Ko varētu nozīmēt šīs tendences/šabloni?
Vai ir kādas neatbilstības vai kaut kas, kas izskatās nepareizs? Vai tās var izskaidrot?
Vai no iegūtajiem rezultātiem var izdarīt secinājumus?
Vai secinājumi ir ierobežoti?
Vai pētījuma jautājums ir pietiekami atbildēts?
Vai ir nepieciešami turpmāki pētījumi?

Secinājumi ir sarežģīta pētniecības procesa daļa, un atšķirība starp rezultātiem un secinājumiem ne vienmēr ir skaidra. Secinājumos jāmēģina atbildēt uz pētījuma jautājumu, un rezultātus vajadzības gadījumā var attēlot grafikā, tabulā vai pīrāgveida diagrammā, kā redzams iepriekšējā sadaļā.

Sīkāku informāciju par 2. posmu un dažādiem posmiem var atrast sadaļā skolotāja rokasgrāmata

3. posms - Dalieties ar rezultātiem un mainiet situāciju

3. posms ir projekta "Klimata detektīvi" pēdējais posms. Tā ir skolēnu paveiktā darba svinēšana. Viņi ir iejutušies klimata detektīvu lomā. Tāpat kā visi detektīvdarbi, arī šis darbs ietvēra vietējās klimata problēmas apzināšanu, tās izpēti un visbeidzot iespējamo risinājumu izstrādi. Viņu detektīvdarbs ir pabeigts, un viņi ir gatavi ierosināt veidu, kā uzraudzīt vai mazināt problēmu. Viņi ir gatavi MAINIET SITUĀCIJU!Projekta beigās visas komandas, kas dalīsies ar savu projektu, saņems sertifikātu par dalību pa e-pastu.

3. fāzes posmi:

Pieņemt lēmumu par veicamajām darbībām.

Pamatojoties uz 2. posma rezultātiem un secinājumiem, komandas pieņemt lēmumu par rīcību. jārīkojas, lai risinātu klimata problēmu, ko viņi pētīja. Viņi ierosina, kā viņi kā indivīdi un kā kopiena var kaut ko mainīt, vienlaikus atsaucoties uz savu sākotnējo pētījuma jautājumu. Rīcībai nav jāaprobežojas tikai ar skolas laiku; piemēram, skolēni var paņemt idejas uz mājām un iesaistīt savas ģimenes, lai tās īstenotu ikdienā, vai arī sniegt prezentāciju vai rīkot kampaņu savā skolā vai vietējā kopienā, lai veicinātu izpratni. Daži pasākumi, ko noteikušas komandas, kas piedalījās iepriekšējos "Klimata detektīvu" posmos, ir šādi. lietotnes izstrāde lai palīdzētu lietotājiem sekot līdzi un samazināt oglekļa dioksīda emisiju, palielinot informētību par oglekļa dioksīda emisiju skolas ēkas enerģijas patēriņš vai ēka dārzi apputeksnētājiem kukaiņiem.

Projekta demonstrēšana

Saziņa ir vērtīga zinātniskā prasme, un projekta "Klimata detektīvi" 3. posms sniedz skolēniem iespēju attīstīt šo prasmi. Skolēni dalās ar savu darbu ar skolu, EKA Klimata detektīvu kopiena un, iespējams, plašāka sabiedrība. Šādā veidā ikviens var gūt labumu un mācīties no sava darba, savukārt skolēni var veicināt izpratni par problēmu, ko viņi ir izpētījuši!

Komandas var dažādos veidos parādīt paveikto darbu, lai skaidri un kodolīgi izskaidrotu savu projektu "Klimata detektīvi". Skolēni var izstrādāt plakāta prezentācija veikto darbu, veikt slaidu prezentācija, izveidot tīmekļa vietne lai sakārtotu projekta rezultātus un paziņotu projekta vēstījumu vai sagatavotu īsu filma pētījumu.

Kopīgojiet projektu

Komandas varēs dalīties savos galvenajos rezultātos un pasākumos ar Klimata detektīvu kopienu. Skolēniem ir jāuzraksta vienkāršs, koncentrēts projekta kopsavilkums, kurā jāietver.

Projekta nosaukums
Pētījuma jautājums
Projekta kopsavilkums
Galvenie rezultāti un secinājumi
Pasākumi, lai mainītu situāciju
Pēc izvēles: saite uz tīmekļa vietni/video par projektu.

Kopsavilkumam jābalstās uz piezīmēm un darbu, kas veikts visā izmeklēšanas periodā. Tas ietver informāciju, kas iegūta plānošanas, datu vākšanas un analīzes periodos.