Klimata detektīvu projekti 2020-2021

Projekta nosaukums: Pētīt vētras un to, kā tās ietekmē vietējo vidi.

Komanda: Fenor NS  Augstu novērtēts projekts

Fenor NS   Waterford   Īrija   25 11Skolēna vecums: 8-9 gadus veci, 10-11 gadus veci

Kā veidojas vētras un kā tās ietekmē vietējo vidi? Ko mēs varam darīt, lai novērstu kaitējumu vietējai videi?

Pēdējos gados esam novērojuši, ka Īrijā arvien biežāk notiek spēcīgas vētras. Brīdinājumi par vētrām ir nopietnāki, un vietējai videi nodarītais kaitējums ir acīmredzams. Plašsaziņas līdzekļi mums rāda šo postījumu attēlus, un tas, ka tiek slēgtas daudzas skolas, ietekmē arī mūs.
Mēs vēlamies izpētīt, kas ir vētras, no kurienes tās nāk un kādi ir iespējamie vētru smaguma un biežuma cēloņi.
Mēs plānojam apzināt un īstenot vienkāršus pasākumus, kurus var izmantot, lai samazinātu kaitējuma risku vietējai videi un ilgtermiņā palīdzētu klimatam.

Lūk, ko mēs atklājām:
Vētras var nodarīt kaitējumu dzīvībai un īpašumam, izraisot vētras uzplūdus, spēcīgu lietu vai sniegu, kas izraisa plūdus vai ceļu neizbraucamību, zibeņus, ugunsgrēkus un vertikālu vēja griezumu. Sistēmas ar ievērojamu nokrišņu daudzumu un ilgumu palīdz mazināt sausumu vietās, caur kurām tās virzās.

Iegūstot šo informāciju, mēs izpētījām dažas no spēcīgākajām vētrām Īrijas vēsturē un identificējām četras no tām.

Lūk, 4 no vissmagākajām vētrām, kādas jebkad bijušas Īrijā:
1. Lielā vēja nakts - 1839. gads
1839. gada 6. janvārī Īrijā iestājās Lielā vēja nakts, kas radīja postījumus, nogalinot līdz 300 cilvēkiem un desmitiem tūkstošu atstājot bez pajumtes. Trešās kategorijas viesuļvētra ieradās pēc spēcīgas snigšanas 5. janvārī un ātri vien pārņēma visu valsti.
2. Lielais sniegs ieradās Īrijā 1947. gada februāra beigās un apturēja valsts satricinājumu, jo ceļus un dzelzceļus pilnībā pārklāja sniegs.
3. Viesuļvētra "Katia" 2011. gada septembrī skāra Īriju. Aptuveni 4000 māju palika bez elektrības, jo valsti plosīja vējš ar ātrumu līdz 110 km/h. Tika atcelti vilcieni, jo tika bojātas gaisvadu elektrolīnijas, un nogāzti koki bloķēja ceļus, jo vētra izraisīja haosu transporta jomā.
4. Viesuļvētra "Čārlijs" pār Īriju ieradās 1986. gada augusta beigās un bija viena no spēcīgākajām vētrām, kas jebkad skāra Īriju. Vēlāk Čārlija statusu samazināja līdz tropiskai vētrai.
Plašsaziņas līdzekļos publicētie vietējo un valsts mēroga laikrakstu raksti sniedza mums ieskatu par vētru nodarītajiem postījumiem vietējā un valsts mērogā.
Šos rakstus mēs atradām laikrakstos Munster Express, Irish Independent un Irish times.

Pēc tam mēs izveidojām dažus projektus par vētrām - viens no tiem ir atrodams prezentācijā.
Mājās mēs veicām arī eksperimentu "Lietus mākonis burkā", kas parādīja, kā mākoņi izraisa lietus. Atkarībā no atmosfēras temperatūras šie nokrišņi var nokrist lietus, krusas, sniega vai sniega veidā.

Mēs veicām aptauju par pieaugušo attieksmi pret vētrām un to ietekmi uz viņu dzīvi. Mēs vaicājām, vai viņi uzskata, ka ir pienācīgi informēti par laikapstākļu brīdinājumiem, un vai valdība dara pietiekami daudz, lai palīdzētu vētru skartajiem cilvēkiem.
Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēki uzskata, ka sniega vētras visvairāk ietekmē viņu ikdienas dzīvi.
Viņi uzskatīja, ka laikapstākļu brīdinājumi tika veikti labi.
Viņi arī uzskatīja, ka valdība varētu darīt vairāk, lai palīdzētu vētru skartajiem, piemēram, sniegt lielāku finansiālo palīdzību.

Pieaugušajiem tika arī jautāts, vai viņi uzskata, ka pēdējos gados vētras ir biežāk sastopamas.
Vai viņi uzskata, ka klimata pārmaiņas ir ietekmējušas vētru stiprumu?
Vai mēs varam kaut ko darīt, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām?

Secinājumi liecina, ka pieaugušie uzskata, ka pēdējā laikā vētras ir biežāk sastopamas.
Viņi norādīja, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmē vētru stiprumu.
Viņi norādīja, ka, stādot vairāk koku, samazinot atkritumu daudzumu un emisijas, var pozitīvi ietekmēt klimata pārmaiņas.

Interesanti, ka sarunā ar zinātnes ekspertu viņš norādīja, ka vētras nav kļuvušas biežākas, bet gan spēcīgākas.
Pieaugušie arī norādīja, ka vētra "Ofēlija" bija spēcīgākā vētra pēdējo gadu laikā.
 
Izmantojot ESERO satelīta tīmekļa vietni, mēs sekojām vētras "Ofēlija" virzībai virs Voterfordas.

Nobeigumā mēs noskaidrojām, kā pieaugušie var mazināt vētras radīto postījumu sekas:
- virs visiem lielajiem logiem un stikla durvīm jāuzstāda triecienizturīgas slēģi. Tie pasargā durvis un logus no vēja radītiem priekšmetiem. Tās var samazināt bojājumus, ko izraisa pēkšņas spiediena izmaiņas, kad logs vai durvis tiek izsists.
- Nelieli plūdi var radīt nopietnus postījumus. Ir divi veidi, kā aizsargāt durvju ailas, kas ir visdrīzāk ūdens iekļūšanas vieta jūsu mājoklī, izmantojot smilšu maisus un uretāna putas.
- Nodrošiniet tādus āra priekšmetus kā atkritumu tvertnes un terases mēbeles, kas varētu aizlidot. Noņemiet tādus priekšmetus kā piekārti augi, kurus var iebrukt logos vai terases durvīs.
- Noņemiet nokaltušos vai sapuvušos kokus un zarus, kas varētu nokrist un radīt bojājumus.

Daži no pasākumiem, ko esam veikuši vai plānojam veikt, ir šādi:
- Samazināt, atkārtoti izmantot un pārstrādāt atkritumus skolā un mājās.
- Vairāk staigājiet kājām vai brauciet ar velosipēdu, lai samazinātu automobiļu radītās emisijas.
- Iestādi koku (vai kokus).
- Kompostēšana.
- Izstrādājiet un izveidojiet plakātu, kurā uzsvērtas "Klimata pārmaiņas".

https://drive.google.com/file/d/16R4IiLxQBlo1VXhM7ug2AZEK3pySVD_h/view?usp=sharing

Lejupielādēt projekta plakātu PDF

Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti