Klimata detektīvu projekti 2018-2019

Projekta nosaukums: Tīrāks gaiss Klužas-Napokas iedzīvotājiem

Komanda: Eco komanda Ana Aslan

2018-2019   Ana Aslan Tehniskā koledža   Cluj Napoca   Rumānija   6 Skolēna vecums: 14-15

Šis projekts atspoguļo pētījumu rezultātus, kas iegūti četru mēnešu laikā (2019. gada janvāris - aprīlis) laboratorijā un Klužas-Napokas gaisa kvalitātes pārbaudē, ko veica projekta autori no Tehniskās koledžas "Ana Aslan". Klužas-Napokas pilsēta atrodas Rumānijas Transilvānijas reģionā. Klimata pārmaiņas ir kļuvušas par realitāti: silto dienu skaits ziemā ir lielāks, nokrišņu režīms ir mainījies, savukārt sausums un plūdi ir biežāki. Visas šīs parādības ir atmosfēras piesārņojuma rezultāts, ko izraisa straujais industrializācijas un urbanizācijas process, savukārt globālā sasilšana, ozona slāņa iznīcināšana, "siltumnīcas efekts" un skābie lietus ir galvenās sekas, kas vērojamas mūsu reģionā. Starp skābo lietu, ozona slāni un "siltumnīcas efektu" pastāv cieša saikne. Saskaņā ar literatūras datiem atmosfēras piesārņotāji, kas paaugstina temperatūru, ir slāpekļa oksīdi un sēra dioksīds. Tāpēc mēs pētām šīs parādības Klužas-Napokas pilsētā, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību postošajām sekām, ko var izraisīt gaisa piesārņojums, un lai rastu risinājumus tā līmeņa samazināšanai. Lai īstenotu šo projektu, Klužas-Napokas pilsētas līmenī mēs uzsāksim šādus pasākumus: Gaisa temperatūras monitoringu 2019. gada janvārī-aprīlī un iegūto rezultātu salīdzināšanu ar iepriekšējo gadu tā paša perioda temperatūras vērtībām (http://www.meteoromania.ro/clima); "siltumnīcefekta" gāzu emisiju un skābā lietus rašanos veicinošu gāzu (NO2 un SO2) monitoringu, izmantojot Valsts gaisa kvalitātes monitoringa tīklu (www.calitateaer.ro), Klužā-Napoka, un iegūto rezultātu interpretācija; nokrišņu režīma monitorings, paraugu ņemšana un izpēte, veicot pH mērījumus, lai noteiktu skābā lietus biežumu; Skābā lietus ietekmes uz veģetāciju izpēte - eksperiments, kas veikts mūsu skolas vides laboratorijā (eksperimenta pamatā ir novērojumi, izpēte un datu apstrāde par H2SO4 un HNO3 dažādu koncentrāciju šķīdumu ietekmi uz pupu sēklu dīgtspēju un kviešu veģetatīvajiem orgāniem); iegūto rezultātu interpretācija un pasākumu ierosināšana, lai samazinātu atmosfēras piesārņojumu un netieši arī negatīvo ietekmi uz vidi un dzīves kvalitāti.

1. Novērojot gaisa temperatūru pētījuma periodā, var novērot tās pieaugumu salīdzinājumā ar normālām vērtībām - 3˚C februārī, 4˚C martā un 2˚C aprīlī. Mēs salīdzinājām šā gada vērtības ar vidējām vērtībām no 1981. līdz 2010. gadam. 2. 2019. gada janvārī un februārī lietus pH bija skābs, jo atmosfērā bija liels SO2 un NOx daudzums. Viszemākā pH vērtība bija februārī (pH = 5,2). Turpmākajos mēnešos pH bija neitrāls, jo atmosfēru attīrījušas bagātīgas lietusgāzes un mērenas gāzu emisijas. 3. Gāzveida emisiju koncentrācijas svārstības: Augstākas SO2, NO un NOx koncentrācijas vērtības tika reģistrētas janvārī un februārī, kā arī nokrišņu pH skābes vērtības. NO2 koncentrācija janvārī ir pārsniegusi pieļaujamo vērtību 40 μg/m3, SO2 koncentrācija visās paraugu ņemšanas vietās bija zemāka par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju (125 μg/m3), bet februārī tā bija maksimāli 21 μg/m3. Aprīlī bagātīgo nokrišņu dēļ gāzes koncentrācija gaisā bija zemāka. 4. Skābās lietavas aptur veģetatīvo orgānu augšanu un attīstību. Graudus ietekmēja proporcionāli šķīdumu skābumam (pH): lapu un zaļo stublāju nekroze, augu augšanas un attīstības apstāšanās, daļēja vai pilnīga augu nokalšana pētījuma periodā (15 dienas). Piemēram, paraugam ar pH 5 augi tika izžāvēti pie 70%, bet pārējiem bija smagi apdegumi, nekroze uz lielākās daļas lapu un stublāju. Pie pH 6 procentuālais daudzums bija 40%. Pupu sēklām skābums izrādās fitotoksisks dīgtspējai variantos ar pH, kas mazāks par 6,5.

Kampaņa "Kopā par tīrāku gaisu Klužā" 1. Mēs izmantojām vides aptaujas anketu skolēniem un vecākiem. Mēs uzdevām jautājumus par transporta līdzekļiem un darbībām, kas rada piesārņotu gaisu. Analizējot rezultātus, pēc atbilžu sirsnīguma atklājās situācija, ko bijām gaidījuši, proti, izglītības trūkums attiecībā uz vides aizsardzību ar tiešu un personisku iesaistīšanos, kas īpaši saistīts ar informācijas trūkumu. Šajā ziņā būtisks ir 77% personu procentuālais īpatsvars, kuras atzīst, ka nav pietiekami labi informētas par gaisa piesārņojumu Klužā-Napokā. Skumji ir arī tas, ka 80% aptaujāto personu uz darbu labprātāk dotos ar automašīnu nekā ar velosipēdu. Tomēr 80% no aptaujātajiem vēlētos reizi nedēļā piedzīvot dienu bez auto. Minēsim, ka aptaujāto personu vecums ir no 18 līdz 67 gadiem. 2. Noderīgas informācijas, padomu un vēstījumu par vidi nodošana vietējai sabiedrībai, izmantojot izdales materiālus. 3. Pamatskolas un vidusskolas skolēnu vadīšana un piedalīšanās tērpu, kas izgatavoti no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem, konkursā. 4. Sadarbībā ar Klužas-Napokas pilsētas domi, apgabala skolu inspekciju un Klužas policiju mēs turpināsim ikmēneša velomaršus, reklamējot vēstījumu, kas saistīts ar: - nepieciešamību samazināt pilsētas satiksmi un novērst gaisa piesārņojumu; - pagarināt maršrutus, kas aprīkoti ar veloceliņiem; - pasludināt dienu bez automašīnām Eroilor bulvārī Klužā-Napokā; - iet kājām vai braukt ar velosipēdu; - izmantot sabiedrisko transportu.