Projekta nosaukums: Alpuharras reģiona pārtuksnešošanās - cēlonis vai sekas

Komanda: 4º ESO Cultura Científica

IES Padre Manjón   Granada   Spānija   20 Skolēna vecums: 14-15 gadus vecs

Cik lielā mērā pārtuksnešošanās problēma Alpuharrā ir klimata pārmaiņu cēlonis vai sekas?

Pārtuksnešošanās ir aizvien pieaugoša problēma pasaulē, ko ir paātrinājušas klimata pārmaiņas. Ņemot vērā šo situāciju, ir svarīgi noskaidrot tās cēloņus un metodes, kā apturēt pārtuksnešošanos katrā pasaules reģionā, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar minētajām parādībām. Ņemot vērā minētos apstākļus, šajā pētījumā ir parādīti pārtuksnešošanās cēloņi, kā arī dažādas metodes, kā to novērst Spānijas Alpuharras reģionā. Tādējādi šajā dokumentā parādīts, ka pārtuksnešošanos Alpuharras reģionā izraisa gan mežu ugunsgrēki, gan pastāvīgā lauku iedzīvotāju aizplūšana, ko pēdējās desmitgadēs reģionā izraisījušas nesenās sociālekonomiskās pārmaiņas. Šajā kontekstā klimata pārmaiņas paātrina pārtuksnešošanās procesu, jo tā cēloņi paliek nemainīgi, izraisot vēl lielākas klimata pārmaiņas, kas cikliski izraisa vēl lielāku pārtuksnešošanos. Lai atrisinātu pašreizējo problēmu, šajā pētījumā parādīts, cik būtiska ir mežu atjaunošana un lauksaimnieciskās darbības veicināšana reģionā. Šim nolūkam gan valstij, gan civiliedzīvotājiem būtu jāveicina reģiona pārtuksnešošanās samazināšana, lai saglabātu zemes auglību un novērstu klimata pārmaiņu pieaugumu.

Šis pētījums liecina, ka klimata pārmaiņas nav tiešais Alpuharras reģiona pārtuksnešošanās cēlonis, bet gan faktors, kas šo procesu paātrina, jo paaugstinās temperatūra un trūkst mitruma. Turpretī divi galvenie Alpuharras pārtuksnešošanās cēloņi ir mežu ugunsgrēki, kas ātri iznīcina ievērojamas mežu platības, un pastāvīga lauksaimniecības platību pamešana, jo nav iespējams izmantot tehniku, kas izraisa kultūraugu bojāeju un padara zemi neaizsargātu pret eroziju. Tomēr minētā situācija nav jauna. Turpretī pastāvīgā lauku iedzīvotāju aizplūšana no Alpuharras reģiona sākās ap 1951. gadu, savukārt kopš 1971. gada mežu ugunsgrēku skaits pastāvīgi pieaug, jo klimata pārmaiņu izraisītās vasaras ir karstākas.

No otras puses, šis pētījums liecina, ka pārtuksnešošanās process paātrina klimata pārmaiņas, kā arī klimata pārmaiņu pieaugums paātrina pārtuksnešošanos, padarot abas problēmas smagākas un intensīvākas, jo viena no tām saasinās. Tāpēc ir būtiski rīkoties, kamēr vēl ir iespējams novērst tādas nākotnes sekas kā Alpuharras pilnīga un neatgriezeniska pārtuksnešošanās.

Gan reģiona valdībām, gan kolonistiem būtu jāveic šādi pasākumi. Pirmkārt, lai novērstu auglīgās zemes izšķērdēšanu un palīdzētu vietējai ekonomikai, reģiona valdība varētu veicināt pamestās lauksaimniecības zemes pārdošanu topošajiem lauksaimniekiem, izmantojot dažādus tiesību aktus, piemēram, liekot īpašniekiem rūpēties par terasēm savos īpašumos un uzturēt noteiktu procentuālo daļu šīs zemes ar veģetāciju zem soda naudas draudiem. Turklāt, lai veicinātu lauksaimniecisko darbību reģionā, valdība varētu bez maksas atjaunot vecos apūdeņošanas grāvjus, lai ūdens nonāktu pie visiem kultūraugiem. Pretī lauksaimniekiem būtu jāpaliek apstrādāt zemi vismaz ierobežotu laiku. Šim nolūkam jaunajiem lauksaimniekiem varētu sniegt arī finansiālu palīdzību.
No otras puses, lauksaimniecisko darbību tur varētu veltīt ekoloģisku un tradicionāli iegūtu produktu ražošanai, kurus var pārdot par izdevīgu cenu. Tos varētu patērēt vietējos restorānos un veikalos un piesaistīt vairāk tūrisma, vienlaikus apstrādājot lauku. Šim nolūkam būtu jāaizliedz ķīmiskais mēslojums un pesticīdi.
Visbeidzot, visefektīvākais veids, kā aizsargāt zemi pret eroziju Alpuharrā, ir apmežot ar Vidusjūras mežu un aizstāt to ar skujkoku mežiem, kas neaizsargā zemi tik labi kā Vidusjūras meži.

https://sites.google.com/iespm.es/detectivesclimaticos21-22iespm/inicio

Lejupielādēt projekta plakātu PDF

Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti