Projekta nosaukums: Urbanizācija aiz mūsu logiem.

Komanda: Eko labākie draugi

Základní škola, Fakultní škola Pedagogické fakulty UK, Praha 2, Slovenská 27   Prāga   Čehija   6 Skolēna vecums: 12-13 gadus veci, 14-15 gadus veci

Kāda ir pilsētas Prāgas urbanizācijas ietekme uz klimatu un vai mēs to varam mainīt?

Kā zināms, lielpilsētas ietekmē mikroklimatiskos apstākļus. Saskaņā ar dokumentu "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" Prāgā vērojamas tādas klimata pārmaiņas kā gaisa temperatūras paaugstināšanās, pilsētu siltuma salu ietekmes palielināšanās, karstuma viļņu skaita pieaugums un nokrišņu problēmas. Prāgas pilsēta cenšas īstenot pielāgošanās stratēģiju klimata pārmaiņām, lai novērstu vai palēninātu negatīvo ietekmi.

Mēs vēlamies pievērsties siltuma salas efektam. Siltuma sala ir pilsētas teritorija, kas ir ievērojami siltāka nekā apkārtējā teritorija. Tā veidojas, dabisko virsmu (pļava, mežs, lauks) aizstājot ar mākslīgo (asfalts, betons, stikls), kas aiztur daudz vairāk saules staru siltuma. Tā rezultātā gaiss pilsētā sakarst vairāk. Turklāt tas rada arī to, ka lietus ūdens no virsmas ātri notek kanalizācijā, nespējot to atvēsināt. Ietekme ir arī cilvēka darbībām, piemēram, apkurei, gaisa kondicionēšanai, transportam utt.

Mēs nolēmām izmantot Sentinel-2 L2A un Landsat 8-9, lai iegūtu datus no 3 dažādām pilsētas daļām. Vecpilsētas laukums, kas ir tipisks pilsētas centrs, Klanovices mežs ar atsauci uz dabisko biotopu un rajons ap Kolbenovu, kurā notikušas vairākas pārmaiņas un attīstītāji cenšas iesaistīt dabas un ūdens elementus cīņā pret negatīvo ietekmi uz vidi.

Ja salīdzinām 3 mērķa jomas, redzam atšķirību. Lineārie grafiki parāda virsmas temperatūru mūsu 3 mērķa teritorijās 2 gadu laikā. Aplūkosim Vecpilsētas laukuma diagrammu. Vasarā virsmas temperatūra paaugstinās līdz 40 °C. Bet ziemā mēs redzam, ka temperatūra strauji pazeminās līdz -20 °C. Starp vasaru un ziemu ir milzīga atšķirība. Mēs redzam spēcīgu siltuma salas efektu. NDVI indekss ap 0 atbilst platībām bez veģetācijas. No otras puses, Klanovices meža temperatūras diagramma rāda stabilāku temperatūru, pateicoties veselīgam veģetācijas segumam. NDVI šeit ir aptuveni 0,8, kā tam vajadzētu būt normālam mežam. Mēs redzam, ka vasarā nav pat 30 °C. Aukstākā meža virsmas temperatūra ir -10 °C. Kolbenovas apkārtnē temperatūra ir labāka nekā Vecpilsētas laukumā, un izmaiņas ir lēnākas, taču vēl ir kur uzlabot. NDVI indekss šeit raksturo pļavas un krūmus (parasti tas svārstās 0,2-0,4).

Mēs veicām arī lauka izpēti Kolbenovas apkārtnē, lai novērotu, kādus pretpasākumus viņi šeit izmanto. Galvenais iemesls, kāpēc siltuma salas ietekme nav tik acīmredzama, ir mazāk blīvā apbūve ar parkiem un ūdens objektiem. Tur ir reljefa elementi, kas palīdz palēnināt ūdens aizplūšanu Roķytkas upē. Jaunajās ēkās ir izveidoti aizturēšanas dīķi, kas tiek izmantoti, lai noteiktu laiku aizturētu noteiktu daudzumu lietus ūdens, pirms tas tiek novadīts kanalizācijā vai ūdenstecē. Mēs devāmies arī uz veco rūpnīcu, kur tagad atrodas kafejnīca un galerija. Tas ir brīnišķīgs vecās telpas, kuru bija paredzēts nojaukt, izmantojums. Netālu no vecās fabrikas atradām atmirušās koksnes dzīvotni kukaiņiem.

Nav iespējams panākt tādu pašu atvēsinošo efektu kā Klanovices mežā, taču vēl ir iespējams palielināt koku skaitu un uzlabot lietus ūdens apsaimniekošanu. Mēs redzam, ka ir iespējams sasniegt labākus rezultātus, bet vēl ir daudz iespēju uzlabojumiem, piemēram, zaļais jumts ir tikai uz ieejas pazemes autostāvvietā, bet nevienai ēkai nav zaļā jumta. Varētu iestādīt vairāk koku, un ir pārāk daudz vietas ar īscirtmeta zāli, kas viegli izžūst. Lietus ūdens no lielākās daļas ēku arī netiek savākts.

Vispirms mēs dalījāmies informācijā par šo problēmu ar saviem klasesbiedriem un draugiem, jo mēs esam nākamie māju īpašnieki un varbūt arī pilsētas mēri. Mēs gatavojam glābšanās spēli saviem jaunākajiem klasesbiedriem, kas viņus iepazīstinās ar siltuma salas problēmām. Sakarā ar kovidālās situācijas nopietnību mums nebija pietiekami daudz iespēju izmērīt gaisa temperatūru, lai salīdzinātu dažādu veidu virsmas. Tāpēc mēs izmantojām šo iespēju tikai tādēļ, lai iepazītos ar Pasco bezvadu laika sensora darbību. Taču vasarā mēs vēlamies veikt pienācīgus lauka pētījumus un izmantot tos mūsu jaunajā pētījumā.

Nākamais solis ir sazināties ar vietējām iestādēm, attīstītājiem un kopienām, jo bez viņiem nav iespējams neko panākt. Vecajās pilsētas daļās mums ir nepieciešams vairāk koku un puķu. Ir jāaizsargā tādas mežu teritorijas kā Klanovices mežs. Jaunajā, modernajā pilsētas daļā mēs patiešām varam panākt zināmu atvēsinošu efektu, īstenojot zaļo un zilo infrastruktūru, taču vēl ir daudz iespēju uzlabojumiem.
Mūsu nākamie soļi un plašāka informācija tiks publicēta mūsu instagram e.c.o.besties.

Lejupielādēt projekta plakātu PDF

Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti