Klimata detektīvu projekti 2019-2020

Projekta nosaukums: NELABVĒLĪGU LAIKAPSTĀKĻU BIEŽUMS EMĪLIJAS RUMĀNIJAS REĢIONĀ

Komanda: I.E.S.S. KLIMATAM  Augstu novērtēts projekts

2019-2020   I.E.S.S. Eiropas vidusskola   Redžo Emīlija   Itālija   10 Skolēna vecums: 14-15

Mūsu pētījuma galvenais mērķis ir analizēt ekstremālu laikapstākļu parādību biežumu Itālijas centrālajā un ziemeļu daļā pēdējo aptuveni 15 gadu laikā. Mērķis ir iegūt novērtējumu par šādu parādību ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, izprast atmosfēras apstākļu cēloņus, izpētīt to biežumu, intensitāti un izplatību teritorijā. Šim nolūkam mēs veiksim datu vākšanu, ievērojot mūsu izstrādāto procedūru, izmantojot specializēta zinātnieka atbalstu, kas mums sniedza svarīgas norādes. Sekundārais mērķis ir interpretēt savāktos datus, arī salīdzinot tos ar datiem, ko par ekstrēmām parādībām iepriekš arhivējis reģionālais meteoroloģijas dienests. Mēs arī interesējamies par iespējamo saistību starp vardarbīgu meteoroloģisko parādību pieaugumu un globālo sasilšanu. Visbeidzot, mēs apkoposim informāciju, kas palīdzēs mums iegūt izpratni par riskiem, kas saistīti ar šiem notikumiem, un par pareizu rīcību, kas jāievēro. Smagu meteoroloģisko parādību joma ir plaša; mēs galvenokārt pievēršamies vietējai parādībai - intensīviem negaisiem, jo tie var būt saistīti ar spēcīgām lietusgāzēm un straujiem plūdiem, spēcīgiem vējiem, zibeņiem un pat tornado.

Operatīvās izmeklēšanas beigās mēs varam secināt, ka: - Itālijas teritorijā ekstremālas meteoroloģiskas parādības, piemēram, tornado, ir biežāk sastopamas, nekā mēs varam iedomāties: vēsture, lai arī nesen reģistrēta, liecina par diezgan biežu pat vidējas vai augstas intensitātes tornado sastopamību. Tornado biežums dažos reģionos (piemēram, Po ielejā) ir salīdzināms ar ASV, lai gan šo parādību intensitāte kopumā ir vājāka. - Tornado sastopamība Po ielejas un Itālijas austrumu daļā galvenokārt koncentrējas laika posmā no pavasara līdz vasarai un agrā pēcpusdienā, t. i., sākoties karstajam gadalaikam un diennakts siltākajās stundās, jo tornado izraisa karstā gaisa augšupejošas kustības. Mums bija jāgaida līdz aprīlim, lai sāktu operatīvo izpēti, tātad līdz vēlam pavasarim, apstiprinot sākotnējos pieņēmumus. - Tornado veidošanās ir lokāls notikums, kas vidējā termiņā ir absolūti neparedzams. Mēs varam tikai sniegt norādes par teritorijām, kurās tas, iespējams, varētu rasties, un varbūtību. Tā ir parādība, kurai nepieciešami noteikti parametri un atmosfēras nestabilitāte. Mēs to varējām pārbaudīt, veicot divas izmeklēšanas darbības, no kurām pirmajā superotne neizveidojās vāju apstākļu dēļ. Dati, ko esam apkopojuši, to apstiprināja skaitliski. Tomēr parametri sniedz tikai norādi, tie nav jāuztver kā asas robežvērtības. - Ir ļoti grūti novērtēt, vai tornādiem līdzīgu parādību rašanās ir saistīta ar globālo sasilšanu, jo tornado ir absolūti lokāla parādība, tāpēc ir pieejami tikai nedaudzi novērojumu dati, īpaši par pagātni. Bez pamatīgas klimatoloģiskas analīzes nav iespējams atbildēt uz šo jautājumu. Tomēr zinātnieki nesen ir sākuši risināt šo jautājumu. - Mēs esam iemācījušies novērot un uzraudzīt pērkona negaisus, izmantojot satelītu un radaru novērojumus, kas ir pieejami tīmeklī. Mēs esam informēti par īpašām prognozēm, kas tiek izdotas šāda veida notikumiem, lai mēs varētu sagatavoties, kad notiek pērkona negaiss. Var būt jautri, ja vēlamies tos vērot un fotografēt, bet var būt svarīgi izvairīties no riskiem, kas, kā redzējām, vienmēr ir saistīti ar VUGD.

Mēs kā skolas komanda domājām, ka aktīvi piedalīsimies, sagatavojot un izplatot mūsu skolas klasēs riska protokolu par spēcīgiem laikapstākļiem, kas dažos gadījumos lokāli nodara nopietnus materiālos un cilvēku postījumus. Mēs izanalizējām riska protokolu, ko tīmeklī publicējusi Emīlijas-Romanjas civilās aizsardzības iestāde (http://protezionecivile.regione.emilia-romagna.it/rischi-previsione- prevenzione/allerte-avvisi-protezione-civile/com-prevenire-i-rischi-in-caso-di-temporali- fulmini-grandinate-raffiche-di-vento-trombe-daria). Pēc tam mēs to izplatījām visās mūsu skolas klasēs, ierosinot ievadlekciju par šo tematu. Pēc riska protokola atklāšanas mēs izveidojām īpašu aptauju, lai savāktu skolēnu atbildes un novērtētu norādīto jēdzienu apguves pakāpi. Saite uz mūsu izplatīto aptauju ir: https://www.survio.com/survey/d/I7U0D5O9O9V4B9I7W. Mēs joprojām apstrādājam visas savāktās atbildes. Ideja būtu nākamgad turpināt šāda veida izplatīšanu (Riska protokols + aptauja) citās mūsu pilsētas skolās un izveidot tīklu starp skolām, kas spētu sazināties par pētīto problēmu un izplatīt svarīgo ziņu par SVE riska novēršanu. Mēs uzskatām, ka šo izplatīšanas metodi var paplašināt, aptverot pat plašāku lietotāju grupu, ne tikai skolēnus, iespējams, ar mūsu pilsētas domes atbalstu, lai organizētu publiskus pasākumus.

https://drive.google.com/file/d/1B1eae5I5gABDMVk3w3-NsPtoxpt10ohg/view?usp=drivesdk