Climate Detectives projekti 2023-2024


Projekta nosaukums: Kā mēs varam pasargāt savu skolu no plūdiem?

Koledža Hagelstein   Sint-Katelijne-Waver   Beļģija

Pētījuma jautājums

Kā mēs varam pasargāt savu skolu no plūdiem un kāda ir ūdens caurlaidība mūsu skolas teritorijā?

Projekta kopsavilkums

Pirms dažiem gadiem, 2021. gada jūlijā, mūsu valstī, konkrēti Valonijā, kas atrodas Beļģijas dienvidos, bija milzīgi plūdi. Arī 2023. gadā plūdus piedzīvoja Rietumeka reģions Beļģijas rietumos. Iespējams, ka šie nesenie ārkārtējie notikumi ir saistīti ar klimata pārmaiņām. Globālā sasilšana, visticamāk, palielinās spēcīgu nokrišņu daudzumu un biežumu, kas savukārt var palielināt plūdu lielumu, biežumu un smagumu.
Ņemot vērā paaugstināto plūdu risku, mēs vēlējāmies izpētīt, kā pasargāt mūsu skolu no plūdiem. Mūsu pētījuma jautājumi ir šādi: "Kā mēs varam pasargāt mūsu skolu no plūdiem un kāda ir ūdens caurlaidība mūsu skolas teritorijā?".
Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, mēs analizējām datus no meteoroloģiskās stacijas, kas atrodas netālu no mūsu skolas, Sint-Katelijne-Vaverā, Beļģijas centrā. Mēs analizējām datus no 2008. līdz 2023. gadam. Katra gada martā mēs aprēķinājām vidējo dienas nokrišņu daudzumu, maksimālo dienas nokrišņu daudzumu un sauso dienu skaitu bez nokrišņiem.
Otrajam pētījuma jautājumam mēs izvēlējāmies piecas dažādas vietas skolas teritorijā. Katrā no šīm vietām mēs izmantojām bezdibeņa spaini, kuru iebērām zemē un piepildījām ar ūdeni. Pēc tam reģistrējām laiku, kurā ūdens uzsūcas augsnē, lai iegūtu ūdens caurlaidību. Katrā vietā mērījumus veicām divas reizes.

Galvenie rezultāti un secinājumi

Kā mēs varam pasargāt savu skolu no plūdiem un kāda ir ūdens caurlaidība mūsu skolas teritorijā?

Šogad mēs piedzīvojām ārkārtīgi mitru ziemu un daudz lietus lauka eksperimenta laikā. Tā rezultātā augsne jau bija piesātināta, tāpēc mēs nevarējām noteikt augsnes caurlaidību. Vēl viens iemesls, kāpēc augsne šeit tik ātri piesātinās, ir tas, ka augsnē ir biezs māla slānis, kas sākas vienu metru zem zemes. Šī māla slāņa dēļ ūdens nevar iekļūt, tāpēc augsne vairs neuzsūc ūdeni. Tas izraisa plūdus.
Lai noteiktu dienas maksimumu, dienas vidējo rādītāju un sauso dienu skaitu 2008.-2023. gada martā, tika izmantoti dati par nokrišņiem, kas iegūti no meteoroloģiskās stacijas Sint-Katelijne-Waver. Rezultāti ir parādīti pievienotajos grafikos. Starp šiem dažādajiem datiem nebija skaidras korelācijas. Tomēr skaidrs ir tas, ka, sākot ar 2019. gadu, maksimumi acīmredzami sāk pieaugt, un tas attiecas arī uz vidējiem rādītājiem. Tas ir savdabīgi, ja salīdzina ar dienu skaitu bez nokrišņiem, kas, sākot ar 2019. gadu, sāk samazināties. No tā var secināt, ka nokrišņu ilgums ir īsāks, bet nokrišņu intensitāte pieaug. Kombinējot to ar māla slāni, kas atrodas zem mūsu skolas, ir skaidrs, ka īsā intensīvu nokrišņu periodā augsne ļoti ātri piesātinās. Šī straujā piesātināšanās radīs peļķes un palielinās plūdu risku.

Kas tālāk? Pasākumi, lai mainītu situāciju un palīdzētu mazināt problēmu

Mēs atradām iespējamo risinājumu, kā atrisināt šo problēmu, proti, "wadi", kas holandiešu valodā ir saīsinājums no: ūdens novadīšana un infiltrācija. Wadi ir piepildīts ar granti/smilti, un tas uzkrāj un filtrē lietus ūdeni, un visbeidzot novada to pazemes ūdeņos. Skolas teritorijā vairs nebūs peļķes, jo liekais ūdens tiks novadīts uz vadi. Kad būs lietusgāzes, būs daudz ūdens, un tieši tāda ir vādija funkcija - ūdens uzkrāšanās. Papildu bonuss, ko sniedz vadi, ir tas, ka, pateicoties vadi, palielināsies bioloģiskā daudzveidība, jo vairāk organismu atradīs vietu, kur dzīvot. Vadi piesaistīs dzīvniekus, piemēram, putnus, vardes, mazus zīdītājus.
Mūsu skolā vislabāk ir izvietot 2 vadi. Vienu rotaļu laukumā, kur ir vislielākās problēmas, un otru mežā, jo tur augsne vienmēr ir ļoti mitra. Tādā veidā rotaļu laukumā būs mazāk peļķu un atkal būs iespējams staigāt pa mežu.
Cits risinājums, kā atrisināt plūdu problēmu, ir likvidēt augsnes mālaino slāni, izmantojot cita veida augsni, kas ļauj ūdenim labāk caurplūst. Šī risinājuma priekšrocība ir tā, ka augsne vieglāk uzsūc ūdeni. Rezultātā paaugstinās arī gruntsūdens līmenis. Tas ir labi, ja vasarā ir ilgstošs sausums. Mūsu skolas teritorijā ir daudz lauksaimnieku. Šie lauksaimnieki varētu izmantot mūsu savāktos gruntsūdeņus, lai laistītu savas kultūras.

Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti