Klimata detektīvi Kids mājas lapas banner_1500x500_v2 (2)

Par Klimata detektīviem

Klimata detektīvi izaicina skolēnus veikt izmaiņas pētniecībā un Zemes aizsardzībā!

Šajā projektā skolēni iejutīsies klimata detektīvu lomā, vienlaikus mācoties par Zemes vide un klimats.

Projekta struktūra sastāv no trim posmiem: 

  • 1. posms - komandas identificē Zemes vides vai klimata problēmu.
  • 2. posms - komandas pēta problēmu, izmantojot reālus satelītattēlus vai savus mērījumus uz zemes. 
  • 3. posms - komandas ierosina pasākumus, lai "mainītu situāciju", un dalās ar rezultātiem.

Par iesācēju līmeni skatiet Klimata detektīvi bērniem

Klimata detektīvi (izmeklēšanas kategorija)

Līdz 8 mēnešiem

No 8 līdz 19 gadu vecumam

no 2 skolēniem līdz visai klasei

Balva (*)

(*) Nacionālo organizatoru izvēlētās komandas tiks uzaicinātas uz mācību un svinīgo pasākumu ESRIN Itālijā 2025. gada 12.-13. maijā.

Līdz 8 mēnešiem

No 8 līdz 19 gadu vecumam

no 2 skolēniem līdz visai klasei

Konkurētspējīgs (*)

(*) valstu organizatoru izvēlētās komandas tiks uzaicinātas uz mācību un svinīgo pasākumu EKA vietnē.

Uzsākt izmeklēšanu

Climate Detectives vada Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroji (ESERO) visā Eiropā.

Plašāka informācija par laika grafiks un reģistrācija process visit your country page.

Kāpēc piedalīties

Piedaloties projektā "Klimata detektīvi", skolēni izprot Zemes vidi kā sarežģītu un mainīgu sistēmu, kā arī uzzina, cik svarīgi ir saudzēt vidi. 

Skolēniem būs iespēja mācīties no zinātniekiem un Zemes novērošanas ekspertiem, izmantojot videoklipus, tīmekļa seminārus un citas valsts līmenī organizētās iespējas.

Kas var piedalīties

  • Vecuma diapazons: piedalīties var studentu komandas līdz 19 gadu vecumam.
  • Komandas: jābūt vismaz diviem skolēniem, līdz pat visai klasei.
  • Katru komandu uzrauga skolotājs vai mentors darbojas kā komandas kontaktpersona, kas sazinās ar EKA Izglītības biroju un, attiecīgā gadījumā, ar attiecīgo valsts organizatoru.
  • At least 50% of the team members must have the nationality of an ESA Member State. Further to the 22 Member States, also Canada, Latvia, Lithuania, Slovakia and Slovenia, based on their agreements with ESA, qualify to fully participate in the programmes of the ESA Education Office. 

Kļūsti par klimata detektīvu

Skolas projekts "Klimata detektīvi" ir sadalīts trīs posmos visa mācību gada garumā:

1. posms

Komanda uz augšu un rūpīgi izlasiet projekta vadlīnijas.

Identificējiet savu pētījuma jautājumu un pētāmie dati.

Reģistrēties savu komandu un dalīties jūsu izmeklēšanas plāna informācija (*)

2. posms

Izpētīt problēmu un vākt datus.

Organizēt un pārvaldīt datus.

Analizēt datus un izdarīt secinājumus.

3. posms

Lemt par veicamajām darbībām.

Parādiet projektu.

Iesniegt un kopīgojiet savu projektu un secinājumi climatedetectives.esa.int.

Mācību un svinību pasākums

Nacionālo organizatoru izvēlētās komandas tiks uzaicinātas uz Mācību un svinību pasākums ESRIN, Itālijā, 2025. gada 12.-13. maijā. Uzzināt vairāk šeit.

(*) Izmeklēšanas plāns kalpos kā vadlīnijas turpmākajiem izmeklēšanas posmiem. Valstu organizatori ar EO zinātnieku un ekspertu palīdzību var sniegt atsauksmes un ieteikumus par iesniegto izmeklēšanas plānu. 

Klimata detektīvi ir uz projektiem balstīta aktivitāte, kas paredzēta 8 mēnešu laikā, taču to var pielāgot. Laika grafiks un iesniegšanas brīži var atšķirties atkarībā no valsts organizatora. Pārbaudiet šeit ja jūsu valstī ir Nacionālais organizators.

↑ Copernicus Sentinel-2B satelīta skats uz Makkeja ezeru, Austrālija

Pamatinformācija

Klimata detektīvu skolotāju rokasgrāmatā ir sniegts pasākumu un pieeju kopums, ko skolotāji var izmantot kopā ar skolēniem, lai nodrošinātu, ka dalība Klimata detektīvu projektā atkārto zinātnisko metodi. Skolotāja rokasgrāmata ir sadalīta trīs posmos, kas atbilst dažādiem projekta posmiem:

  • 1. posms: Identificēt vides vai klimata problēmu
  • 2. posms: Izpētīt problēmu
  • 3. posms: Kopīgojiet rezultātus un mainiet situāciju

Lejupielādēt skolotāja rokasgrāmata PDF formātā angļu valodā vai skatiet sīkāku informāciju par dažādiem posmiem zemāk.  

1. posms - vides vai klimata problēmas identificēšana

1. posmā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai skolēni domātu un diskutētu par Zemes vidi un klimatu, kā arī virzītu viņus uz vietējās vides problēmas identificēšanu, kuru viņi vēlētos izpētīt kā "Climate Detectives". Plānošana ir svarīgs solis jebkurā pētījumā. 

1. fāzē veic šādus 4 posmus:

Climate-Detectives-project_icons-02.png

Lai gan tas nav absolūta nepieciešamība projektā, par labāko praksi tiek uzskatīta skolēnu zināšanu bāzes līnijas izveide par šo tematu. Ja skolēni ir iesaistīti un viņu interese un zinātkāre ir rosināta, ir lielāka iespēja, ka viņi aktīvi piedalīsies, lai kļūtu par klimata detektīviem.

Projekta laikā skolēniem būs iespēja padziļināt un nostiprināt savu izpratni par galvenajiem tematiem un jēdzieniem, kas saistīti ar vidi, klimatu un klimata pārmaiņām. Sākumā skolotāji var nodrošināt, ka skolēniem ir pamatzināšanas par galvenajiem vārdiem, terminoloģiju un jēdzieniem, tādējādi sniedzot viņiem nepieciešamos līdzekļus un valodu, lai uzsāktu projekta īstenošanu.

Šeit ir daži piemēri, kā var iesaistīt skolēnus un aktivizēt viņu iepriekšējās zināšanas:

  • Aptauja: Pajautājiet skolēniem, ko viņi zina par mūsu vidi un klimatu? Vai viņi zina atšķirību starp laikapstākļiem un klimatu? Vai viņi ir dzirdējuši par klimata pārmaiņu cēloņiem un ietekmi uz vidi?
  • Videoklipi: Palūdziet skolēniem noskatīties īsas dokumentālās filmas vai videoklipus par šo tēmu.
  • Tīmekļa izpēte: Palūdziet skolēniem veikt tīmekļa izpēti, lai izpētītu atslēgas vārdus un terminus (piemērus skatiet zemāk).
  • Prāta karte: Aiciniet skolēnus izveidot domu karti, kas ilustrē to, ko viņi zina par Zemes vidi un klimatu, kā klases, grupas vai individuālu uzdevumu.

 

Iepazīstina ar galvenajiem vārdiem, terminiem un jēdzieniem

Ir vairāki atslēgas vārdi un frāzes, kas skolēniem būs jāizprot un jāizmanto šajā projektā. Tie ir šādi:

  • Klimats
  • Klimata pārmaiņas
  • Laikapstākļi
  • Laika apstākļi
  • Fosilais kurināmais
  • Siltumnīcefekta gāzes
  • Siltumnīcas efekts
  • Globālā sasilšana
  • Vides piesārņojums

Kad parādās atslēgas vārdi un frāzes, ir labi tos pierakstīt uz tāfeles vai flipchartā, lai skolēniem tos vēlāk varētu atgādināt. Izmantojiet dažus no iedvesmojošajiem klases resursiem klimata detektīviem, kas pieejami Resursu sadaļā. 

Šeit ir ieteiktas dažas klases nodarbības, kas palīdzēs uzlabot skolēnu izpratni par galveno terminoloģiju un jēdzieniem.

Ieteicamie pasākumi sākumskolas klasē

Deguns augstu debesīs: Šī aktivitāte ir paredzēta sākumskolas skolēniem, lai uzzinātu, kā viņu maņas var izmantot, lai aprakstītu laikapstākļus. Skolēni uzbūvē nelielu meteoroloģisko staciju un veic laikapstākļu mērījumus, kā arī uzzina, ka zinātniekiem ir nepieciešami uzticami instrumenti, lai varētu precīzi prognozēt laikapstākļus.
Piekļuve resursiem šeit.


Ledus kūst: Šis četru uzdevumu komplekts ļauj sākumskolas skolēniem izpētīt, kā globālā sasilšana un ledus kušana varētu ietekmēt jūras līmeni. Skolēni uzzina, kāda ir atšķirība starp sauszemes un jūras ledu, un apsver, kāpēc ledus uz Zemes kūst. Skolēni pēta, kādas sekas var radīt sauszemes ledus un jūras ledus kušana.
Piekļuve resursiem šeit.


Zeme zem vāka: Sākumskolas skolēni noskaidro, kas ir siltumnīcas efekts, un analizē videoklipu, lai apspriestu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu pieaugošā daudzuma sekas.
Piekļuve resursiem šeit.


 

 

Ieteicamie pasākumi vidusskolas klasē

Siltumnīcas efekts un tā sekas: Šis pasākumu kopums ietver praktiskus eksperimentus un satelītattēlu interpretāciju, lai labāk izprastu globālās sasilšanas ietekmi.
Piekļuve resursiem šeit.


Jūras ledus no kosmosa: Skolēni pēta Arktikas jūras ledu. Viņi uzzinās, kur pasaulē ir iespējams atrast jūras ledu, un analizēs jaunākos un ilgtermiņa datus par jūras ledus koncentrāciju.
Piekļuve resursiem šeit.


Okeānu maģistrāles: Skolēni uzzina par jūras straumēm, okeānu maģistrālēm un to, cik svarīgas tās ir, lai izprastu vietējo klimatu.
Piekļuve resursiem šeit.

 

Izpētiet Klimata detektīvu mini gadījumu pētījumus par dažādām tēmām, lai gūtu priekšstatu par to, kā varētu izskatīties jūsu projekts. Jūs atradīsiet pasākumu piemērus, kas balstīti uz reālām situācijām.

Tagad skolēni ir gatavi formulēt pētījuma jautājumu. Lai palīdzētu viņiem koncentrēties uz tematu, ko viņi vēlētos pētīt, viņi varētu:

  • Apmeklējiet projektu galerija izpētīt iepriekšējo Klimata detektīvi ieraksti.
  • Pētniecība vietējie plašsaziņas līdzekļi un meklēt rakstus, kas atklāj vietējās vides un klimata problēmas viņu kopienās.
  • Pārbaudiet, vai ziņo . par nesen notikušajām vides pārmaiņām, negadījumiem, kas piesārņojuši vidi, vai klimata notikumiem, kas varētu palīdzēt noteikt piemērotus jautājumus.
  • Sazinieties ar vietējās vides aizsardzības iestādes vaicāt, vai viņiem ir bažas par vietējo vidi un klimata jautājumiem, tostarp plūdiem, vētrām vai bioloģiskās daudzveidības izmaiņām.
  • Identificēt ģeogrāfiskās īpatnības un biotopi piemērotas pētīšanai viņu dzīvesvietā, piemēram, skolas teritorija, parks, mežs, upe, kalnu grēdas, smilšainas pludmales utt.

Kas ir labs pētījuma jautājums?

Prāta vētra par idejām klasē. Idejas un jautājumus var izvietot un kopīgot uz ideju sienas. Pēc tam skolēni var apspriest dažādās idejas. Skolēniem var palīdzēt formulēt labu izpētes jautājumu, izmantojot šādus kritērijus:

  • Vai jautājums atbilst izmeklēšanas tēmai?
  • Vai jautājums ir vērsts uz vienu problēmu vai jautājumu?
  • Vai jautājums ir pārāk plašs vai pārāk šaurs?
  • Vai jautājums ir skaidrs un kodolīgs?
  • Vai atbilde uz šo jautājumu ir pārāk viegli pieejama?
  • Vai jautājums ir īstenojams (apsveriet laika grafiku, resursu pieejamību, skolēnu spējas)?

Skolēni var izdrukāt pētniecības jautājumu plānotājs lai izstrādātu savu pētījuma jautājumu. Tas palīdzēs viņiem izvēlēties un vienoties par labāko pētījuma jautājumu projektam, vienlaikus paturot prātā, kas ir labs pētījuma jautājums.

Kad izpētes jautājums ir izlemts, skolēniem ir jāizplāno, kādi Zemes novērošanas dati viņiem ir jāsavāc un kādi lauka/laboratorijas pētījumi ir nepieciešami, lai atbildētu uz šo jautājumu.

Skolēnus var aicināt noskaidrot, ko komandas ir pētījušas un kādus datus tās savākušas/analizējušas iepriekšējos izdevumos, apmeklējot tīmekļa vietni. projektu galerija.

Zemes novērošanas datu veidi

Zemes novērošana ir datu vākšana, analīze un prezentēšana, lai labāk izprastu mūsu planētu. Zemes novērojumus var veikt vietējais zemes līmenis vai iegūti no attālās izpētes platformas piemēram, satelīti. Tā kā satelīti nepārtraukti iegūst mūsu planētas attēlus no orbītas, tie ir kļuvuši par spēcīgiem zinātniskiem instrumentiem, kas ļauj labāk izprast Zemi un tās vidi. Satelīti no augšas var vākt datus no vietām visā pasaulē, tostarp no vietām, kas ir pārāk attālas, lai tās apmeklētu klātienē.

Zemes novērojumi var ietvert:

  • termometra, vēja mērītāja, okeāna bojas, altimetra vai seismometra mērījumi;
  • fotogrāfijas, kas uzņemtas uz zemes vai no lidmašīnas;
  • radara vai sonāra attēlus, kas iegūti no sauszemes vai okeāna instrumentiem;
  • putnu vērotāja piezīmes par putnu novērojumiem;
  • attālās izpētes satelītu uzņemtie attēli;
  • zemes izmantošanas izmaiņu mērīšana;
  • bioloģiskās daudzveidības un savvaļas dzīvnieku un augu tendenču izsekošana;
  • apstrādātu informāciju, piemēram, kartes vai laika prognozes;
  • dabas katastrofu, piemēram, ugunsgrēku un plūdu, uzraudzība un reaģēšana uz tām.

Kā varētu vākt vietējos zemes datus?

Sentinel ģimene
  • Novērojumi
  • Mērījumi
  • Skaitīšana
  • Aptaujas
  • Laboratorijas eksperimenti
  • Lauka eksperimenti

Kā var piekļūt satelīta datiem?

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) Eiropas Savienības programmai Copernicus izstrādā jaunu satelītu grupu ar nosaukumu Sentinels. Katrs Sentinel satelīts ir aprīkots ar moderniem instrumentiem, kas rada attēlus un datus, kuri ir pieejami lietotājiem visā pasaulē, sniedzot ikvienam iespēju kļūt par Zemes novērotāju.

Copernicus pārlūks

Copernicus pārlūks ir tiešsaistes platforma, kas apvieno Copernicus Zemes novērošanas misiju arhīvu un ko var izmantot, lai atrastu augstas izšķirtspējas satelītattēlus no jebkuras interesējošas teritorijas. Dati ir brīvi pieejami. Copernicus Browser sniedz iespēju piekļūt konkrētiem satelītu datiem, kas pielāgoti izvēlētai tēmai. Tēmas aptver dažādas tēmas, sākot no lauksaimniecības līdz atmosfērai un ūdenstilpēm.

Copernicus Browser platform

 

Students should have a clear idea of the satellite data/mission they wish to explore to help them with their research. Check the EO dati section for more information.

Datu kvalitāte

Labiem datiem jābūt:

  • Precīzs (instrumenti nolasīti pareizi)
  • Uzticami un derīgi (tiem var uzticēties).
  • Pilnīga (nav trūkstošu datu / nav datu nepilnību)
  • Atbilstība (vai dati palīdzēs atbildēt uz pētījuma jautājumu?)
  • Visaptverošs (skolēni var būt ieinteresēti reģistrēt vienu datu mainīgo lielumu, piemēram, temperatūru, bet var būt lietderīgi iekļaut arī citus mainīgos lielumus, piemēram, vēja ātrumu, mitrumu un mākoņu segumu, jo tie var būt noderīgi temperatūras tendenču analīzei.

Noteikt, kā tiks pētīta problēma un kādi dati tiks analizēti.

Ko būs nepieciešams aprīkojums un materiāli?

  • Vai skolā ir pieejams aprīkojums?
  • Vai ir nepieciešams iegādāties speciālu aprīkojumu?
  • Kur var atrast aprīkojumu un materiālus?
  • Kādus Zemes novērošanas satelītu attēlus un datus var izmantot?

Kas veiks izmeklēšanu?

  • Visa klase
  • Komanda
  • Pēcskolas klubs
  • Kurš(-i) skolotājs(-i) uzraudzīs projektu?
  • Vai skolēniem ir skaidras viņu lomas un pienākumi?

vai dati būs pieejami, apkopoti un uz tiem varēs atsaukties?

  • Pašu savāktie dati, piemēram, novērojumu dati, ko savākuši paši skolēni.
  • Tiešsaistē, piemēram, tīmekļa vietnes, viedtālruņu lietotnes, sociālo mediju ieraksti, satelītdatu un attēlu pārlūki.
  • Offline, piemēram, grāmatas, akadēmiskie žurnāli, pētnieciskie darbi, avīžu raksti.
  • Vai skolēni ir pārliecināti, ka datu avots ir uzticams un iegūts no cienījama avota?
  • Vai ir atsauces uz visiem avotiem?

Kur vai tiks veikta izpēte/izmeklēšana?

  • Skolas laboratorija
  • Skolas teritorija
  • Atrašanās vieta
  • Vai ir nepieciešama īpaša atļauja?
  • Vai ir nepieciešams riska novērtējums?

Ir svarīgi apsvērt, kā dati tiks reģistrēti un organizēti visā izmeklēšanas laikā. Skolēniem vajadzētu vest vai nu papīra, vai digitālu žurnālu vai ierakstu lapas.

Pēdējais 1. posma posms ir grupas reģistrācija un izmeklēšanas plāna iesniegšana. Pastāstiet kopienai, kāds ir jūsu pētījuma jautājums un kādu problēmu plānojat izpētīt. Izmeklēšanas plāns kalpos kā vadlīnijas komandu turpmākajiem izmeklēšanas soļiem.

Galvenie nepieciešamie informācijas elementi ir šādi:

  • Projekta nosaukums
  • Kāds ir jūsu pētījuma jautājums?
  • Describe the local environmental/ climate problem you want to investigate.
  • Kādus Zemes novērošanas datus jūs izmantosiet?

Aprakstiet, kā plānojat izpētīt problēmu un kādus datus plānojat analizēt.
Skolēni var izmantot 3. pielikumā pievienoto izmeklēšanas plāna veidni, lai pabeigtu savu Climate Detectives plānu pirms tā iesniegšanas tiešsaistē. Skolotājiem jāreģistrē un jāiesniedz tiešsaistē izmeklēšanas plāns. Pieteikties šeit. 

Valsts organizatori ar EO zinātnieku un ekspertu palīdzību var sniegt atsauksmes un ieteikumus par iesniegto izmeklēšanas plānu. Lai saņemtu atsauksmes, plāns jāiesniedz līdz noteiktam termiņam. Pārbaudiet visu informāciju sava valsts organizatora lapā.

2. posms - problēmas izpēte

Climate Detectives projekta 2. posmā skolēni savākt piemērotus datus, apkopot šos datus, analizēt savus secinājumus un izdarīt secinājumi.

Skolēni apkopos, analizēs un salīdzinās datus, lai izdarītu secinājumus par pētāmo problēmu. Lai pabeigtu projektu, datu izmantošana ir obligāta. Tie var būt vai nu satelīta vai zemes dati, kas iegūti no profesionāliem avotiem, vai dati, kas iegūti, skolēniem veicot mērījumus, vai arī abu veidu datu kombinācija. Piemēram, komandas var veikt laikapstākļu novērojumus un salīdzināt tos ar vēsturiskajiem klimata datiem.

2. fāzē ir šādi 3 posmi:

Klimata detektīvi project_icons-03

Projekta 1. fāzē izstrādājot izpētes plānu, skolēni zinās, kādi dati viņiem ir jāsavāc/jāanalizē, lai atbildētu uz savu izpētes jautājumu. Tagad ir pienācis laiks sākt vākt šos datus. Ir svarīgi, lai visi savāktie dati tiktu reģistrēti, un šim nolūkam skolēniem varētu būt žurnāls vai ierakstu lapas, kurās tiek pierakstīta attiecīgā informācija.

Zemes novērojumu dati, ko skolēni izmanto projektā "Klimata detektīvi", var būt zemes mērījumi. VAI satelīta dati. Skolēni var arī izmantot abus datu veidus. savos pētījumos.

Skolotājam būs pārskats par komandas veikto pētījumu, un viņš var sniegt norādījumus, novērojot skolēnus, lai nodrošinātu, ka viņi seko līdzi iecerētajam virzienam. Skolotājs var regulāri pārbaudīt skolēnus un iejaukties, ja skolēniem rodas grūtības. Skolotāji var uzdot skolēniem virzošus jautājumus un, iespējams, sniegt viņiem noderīgus padomus, lai viņi varētu efektīvi virzīties uz priekšu, vācot attiecīgos datus. Skolotājs arī nodrošina, ka datu vākšanas laikā tiek ievērotas drošības vadlīnijas.

 

Zemes dati

Šie ir dati, ko skolēni savākuši uz vietas. Skolēni būs izvēlējušies vairākus vides un klimata mainīgos lielumus, kurus viņi vēlas mērīt un reģistrēt vietējā līmenī, paturot prātā labu datu īpašības.

Svarīga informācija, kas jāiekļauj reģistrācijas žurnāls, reģistrācijas lapa vai izklājlapa. varētu ietvert:

  • Datums
  • Dienas laiks
  • Atrašanās vieta (karte un GPS)
  • Klimata mainīgais lielums (temperatūra, mitrums, vēja ātrums, nokrišņi, mākoņu daudzums).
  • Novērojumu ieraksti
  • Mērījumi / skaits
  • Aptaujas atbildes
  • Lauka eksperimenta dati
  • Laboratorijas eksperimentu dati

 

Skolēniem vajadzētu veikt detalizētas piezīmes par to, kā viņi veica savu darbu, jo šī informācija var būt nepieciešama vēlākā projekta posmā, un tā ir arī laba zinātniskā prakse. Sīkāka informācija var ietvert:

  • Izmantotie instrumenti
  • Kā tās tika izmantotas
  • Veikto mērījumu vienības
  • Zinātniskā aparatūra lauka un laboratorijas eksperimentiem
  • Reaģenti un izmantotā koncentrācija
  • Visas izmantotās kontroles
  • Jebkuras grūtības vai neparedzēti notikumi
  • Kā tika apstrādāti vai ierobežoti aizspriedumi

 

Visa šī informācija būs noderīga, kad skolēni analizēs savus datus vēlākā projekta posmā.

Pierādījumi skolēnu darbā var dokumentēt arī ar:

  • Datu vākšanas vietas fotoattēli.
  • Videoklipi
  • Komandas locekļu fotogrāfijas darbā (pārliecinieties, ka tiek ievēroti jūsu skolas GDPR noteikumi).
  • Vākto datu ekrānšāviņi
  • Uzzīmētas lauka vai laboratorijas eksperimentu skices.


Tas var būt noderīgs, lai informētu par skolēnu darbu, ko viņi paveikuši projekta 3. posmā.

 

Piekļuve satelīta datiem un to izmantošana


Zemes orbītā riņķo pavadoņu flote, kas vāc datus un uzrauga mūsu Zemes vidi un klimatu no kosmosa (attālināti). Šie satelīti izmanto visdažādākos sensorus, lai sniegtu aktuālo un vēsturisko datu kopumu par dažādiem vides un klimata mainīgajiem lielumiem. Šie dati ir brīvi pieejami skolēniem.

Skolēniem ir pieejami dati par zemes temperatūru, gaisa kvalitāti, veģetācijas modeļiem, ledus segu, okeāniem un daudziem citiem datiem. Var piekļūt datiem un satelītattēliem, un iegūtos datus var izmantot, lai atbildētu uz pētījuma jautājumu, kas tika noteikts projekta "Klimata detektīvi" 1. posmā.

Ja skolēni izmanto satelīta datus un attēlus, lai izpētītu savu problēmu, viņiem jāveic detalizētas piezīmes, tostarp:

  • Norādiet saiti uz izmantotajām lietojumprogrammām
  • Datums, kurā tie meklēja datus
  • Pārmeklētais apgabals
  • Ierakstiet, vai tie ir pašreizējie dati vai vēsturiskie dati
  • Datu iegūšana un saglabāšana
  • Lejupielādēt un saglabāt vēlamos satelītattēlus
  • Datu un attēla izdrukāšana

Tagad skolēni savus datus ir apkopojuši žurnālā, izklājlapā vai ierakstu lapās. Viņiem jāapkopo šie dati, lai varētu atbildēt uz pētījuma jautājumu.

Pirmais solis datu apkopošanā ir pārrakstīt datus no zvejas žurnāla tādā formā, kuru ir viegli interpretēt un kurā var viegli novērot attiecības starp mainīgajiem lielumiem.

Viņi var sastādīt skaidri marķētas datu tabulas. Pēc tam tos var izmantot, lai izveidotu dažāda veida diagrammas, kurās parādītu savus datus un ļautu skaidrāk saskatīt, piemēram, modeļus, tendences un līdzības/atšķirības:

  • līnijveida diagrammas
  • izkliedes diagrammas
  • tendenču diagrammas
  • joslu diagrammas
  • pīrāgu diagrammas

Veidojot grafikus, skolēniem ieteicams izmantot grafopapīru (ja grafiku zīmē paši) vai izmantot izklājlapu programmatūru. Grafikos jāiekļauj:

  • diagrammas nosaukums
  • skaidri marķētas asis
  • mērvienības
  • atbilstoša mērogošana

Skolēni var iekļaut vienkāršus statistikas/matemātiskie aprēķini piemēram, izlases lielums, vidējais lielums, mediāna un diapazons.

Šie tabulas un grafiki būs noderīgi projekta 3. posmā, kad skolēni dalīsies ar rezultātiem un informēs par saviem secinājumiem.

Tikai tagad dati ir gatavi interpretācijai un analīzei. Savāktie un apkopotie dati būs pamats diskusijām, argumentācijai un pārdomām. Skolēni pēta datus, meklējot sakarības starp mainīgajiem lielumiem.

Skolēni var izmantot šādus jautājumus, lai novērtētu, vai viņu iegūtie rezultāti atbild uz pētījuma jautājumu:

  • Vai dati sniedz atbildi uz pētījuma jautājumu?
  • Vai ir acīmredzamas tendences/šabloni?
  • Ko varētu nozīmēt šīs tendences/šabloni?
  • Vai ir kādas neatbilstības vai kaut kas, kas izskatās nepareizs? Vai tās var izskaidrot?
  • Vai skolēni var izdarīt secinājumus no saviem atklājumiem?
  • Vai secinājumi ir ierobežoti?
  • Vai pētījuma jautājums ir pietiekami atbildēts?
  • Vai ir nepieciešami turpmāki pētījumi?

3. posms - Veikt pārmaiņas

3. posms ir projekta "Klimata detektīvi" pēdējais posms. Tā ir skolēnu paveiktā darba atzīmēšana. Viņi ir iejutušies klimata detektīvu lomā. Tāpat kā visi detektīvdarbi, arī šis darbs ietvēra vietējās vides problēmas apzināšanu, tās izpēti un visbeidzot iespējamo risinājumu meklēšanu. Viņu detektīvdarbs ir pabeigts, un viņi ir gatavi ierosināt veidu, kā uzraudzīt vai mazināt problēmu. Viņi ir gatavi kaut ko mainīt.

Pēc tam, kad skolēni ir analizējuši savus datus un noskaidrojuši saikni starp iegūtajiem rezultātiem un pētījuma jautājumu, viņi pārdomā 2. posmā izdarītos secinājumus. Pamatojoties uz šiem secinājumiem, viņi izlems, kādas darbības viņi vēlas veikt kā indivīdi un kā pilsoņi, lai palīdzētu risināt šo problēmu. Pēc tam viņi gatavosies skaidri un kodolīgi prezentēt savu darbu, lai varētu parādīt un dalīties ar saviem secinājumiem un paziņot savu vēstījumu.

Komunikācija ir vērtīga zinātniskā prasme, un Climate Detectives projekta 3. posms sniedz iespēju studentiem attīstīt šo prasmi. Skolēni dalās savā darbā ar savu skolu, EKA Climate Detectives kopienu un, iespējams, plašāku sabiedrību. Šādā veidā ikviens var gūt labumu un mācīties no sava darba, savukārt skolēni var palielināt informētību par problēmu, ko viņi ir izpētījuši.

3. posmā ir šādi 3 posmi:

Klimata detektīvi project_icons-04

Pamatojoties uz 2. fāzes rezultātiem un secinājumiem, komandas lemj par veicamajiem pasākumiem, lai risinātu izpētīto problēmu. Tās ierosina, kā tās kā indivīdi un kā kopiena var kaut ko mainīt, vienlaikus atsaucoties uz savu sākotnējo izpētes jautājumu. Trešā posma ietvaros skolēni prezentē un informē par savu darbu.

Skolēniem jāatgādina, ka 3. posmā galvenā uzmanība tiek pievērsta IZMAIŅAS RADĪŠANAI. Ir svarīgi izcelt un paziņot, kādas darbības komanda iesaka veikt, lai uzraudzītu un mazinātu problēmu, ko viņi ir risinājuši. Viņu darba prezentācija un dalīšanās ar secinājumiem kalpo kā platforma projekta svarīgajam vēstījumam. Rīcībām nav jāaprobežojas tikai ar skolas laiku; piemēram, skolēni varētu paņemt idejas uz mājām un iesaistīt savas ģimenes, lai tās īstenotu ikdienā, vai arī sniegt prezentāciju vai rīkot kampaņu savā skolā vai vietējā kopienā, lai veicinātu izpratni.

Skolēni var dažādos veidos parādīt savu paveikto darbu, lai skaidri un kodolīgi izskaidrotu savu Climate Detectives projektu. Viņi var smelties idejas un iedvesmu no iepriekšējiem projektiem, izmantojot dažādas pieejas sava darba prezentēšanai, kas pieejamas, izmantojot projektu galerija.

Projekta plakāts

  • Izstrādājiet plakāta prezentāciju par paveikto darbu, iekļaujot tajā:
  • Projekta nosaukums
  • Pētījuma jautājums
  • Apkopotie dati
  • Tabulas un grafiki
  • Fotogrāfijas
  • Skices
  • Rezultāti un secinājumi
  • Secinājumi
  • Veicamie pasākumi, lai panāktu pārmaiņas
  • Turpmāka izpēte

Slaidu prezentācija

Izstrādājiet slaidu prezentāciju par izmeklēšanas laikā veikto darbu. Katrā slaidā varētu būt kāds no šiem elementiem:

  • Projekta nosaukums
  • Vārda apraksts
  • Datu tabula
  • Grafiki
  • Fotogrāfijas
  • Rezultāti un secinājumi
  • Secinājumi
  • Veicamie pasākumi, lai panāktu pārmaiņas
  • Turpmāka izpēte

Lietojot diapozitīvus, mēģiniet izmantot vienotu izskatu. NEIZMĒNIŅOJIET fontu lielumu un krāsu no slaida uz slaidu. Lietojiet punktus un īsus teikumus. Fotogrāfijas un ilustrācijas var būt lielisks veids, kā ilustrēt kādu jautājumu, neizmantojot vārdus. Attēlu atrašana var prasīt daudz laika, bet ir lietderīgi. Pārliecinieties, ka visus attēlus var izmantot bez maksas un ka ir norādīts to avots.

Uzņemiet videoklipu

Klimata detektīvu komandām var būt videoieraksts par paveikto darbu, ko tās var rediģēt, lai izveidotu īsu filmu par savu pētījumu. Tās var nolemt nofilmēt dažus skolēnus, kuri paskaidro, kā tika veikta izmeklēšana un kādus secinājumus un pasākumus viņi ieteiktu. Video nevajadzētu būt garākam par 3 minūtēm. Ierakstot un kopīgojot videoklipu, pārliecinieties, ka tiek ievēroti jūsu skolas GDPR noteikumi.

Komandas varēs dalīties ar saviem galvenajiem rezultātiem un pasākumiem Climate Detectives koplietošanas platformā. Visas komandas, kas dalīsies ar savu projektu, pa e-pastu saņems sertifikātu par dalību. Visi iesaistīto komandu projekti kopā tiek atspoguļoti projektu galerijā. Valstu organizatori izvēlēsies vienu komandu no katras valsts, kas pievienosies un svinēs savus panākumus noslēguma mācību un svinību pasākumā ESRIN, Itālijā. 

Projekta kopsavilkums

Skolēniem ir jāuzraksta vienkāršs, mērķtiecīgs izmeklēšanas kopsavilkums, kurā jāiekļauj:

  • Projekta nosaukums
  • Pētījuma jautājums
  • Investigation highlights: A brief description that summarises the local problem investigated and how and that explains its relation to environment. If experimental work was carried out, teams should describe the design of the experiment and include any pictures or diagrams as part of the explanation. If data was analysed, teams should describe the source of the data and the type of data (max. 300 words).
  • Main results: A summary of the investigation’s main results, what they mean and a summary of the main conclusions. Results can be presented in the form of charts, tables or graphs. The conclusions should try to answer the research question. (max. 300 words).
  • Actions to make a difference: An overview of the actions taken to help lessen the problem and/or raise awareness in the local communities (max. 300 words).
  • Pēc izvēles: saite uz tīmekļa vietni/video par projektu (ne ilgāk kā 3 min).

Neaizmirstiet ievērot noteikto vārdu skaitu. Jūs varat izmantot pielikumā pievienoto galīgā ziņojuma veidni. Galīgo ziņojumu var iesniegt savā valodā šeit

Kopsavilkumam jābalstās uz piezīmēm un darbu, kas veikts visā izmeklēšanas periodā. Tas ietver informāciju, kas iegūta plānošanas, datu vākšanas un analīzes periodos.

Kad projekta kopsavilkums un galvenais vēstījums ir izstrādāts, nākamais uzdevums ir popularizēt šo vēstījumu pēc iespējas plašākai auditorijai. Papildus tradicionālākajiem veidiem, piemēram, plakāta vai prezentācijas izvietošanai, ir virkne alternatīvu veidu, kā iepazīstināt cilvēkus ar Klimata detektīvu projektu. Tie ietver satura veidošanu blogiem, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, žurnāla stila rakstiem vai podkāstu scenārijiem. Rakstīšanai šajos formātos ir nepieciešams atšķirīgs stils, un tas parasti ir neformālāks nekā plakātu un ziņojumu rakstīšanai nepieciešamais stils.

Projekta tīmekļa vietne

Tagad ir vieglāk nekā jebkad izveidot tīmekļa vietni, lai apkopotu projekta rezultātus un izplatītu projekta vēstījumu. Ir pieejamas daudzas vietnes, kurās var viegli izveidot dinamiskas vietnes, izmantojot tādus rīkus kā, piemēram, vilkšanas un nomešanas redaktorus. Skolēni var izmantot tīmekļa vietni, lai sniegtu projekta kopsavilkumu, publicētu sīkāku informāciju par konstatējumiem, plakātus, prezentācijas, fotoattēlus un videoklipus, kā arī izceltu un informētu par komandas ieteiktajiem pasākumiem.

Tīmekļa vietnē var integrēt sociālo mediju kanālus. Pēc vietnes izveides ir svarīgi pārliecināties, ka tā tiek uzraudzīta un atjaunināta. Bērni ir pelnījuši visaugstākā līmeņa datu aizsardzību, tāpēc nedrīkst kopīgot nekādus datus vai bērnu attēlus, kas neatbilst jūsu skolas GDPR noteikumiem.

Sociālie plašsaziņas līdzekļi

Ir ļoti daudz dažādu sociālo mediju platformu, ko var izmantot, lai iesaistītu daudzveidīgu auditoriju. Sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas, piemēram, Twitter un Instagram, ir noderīgas, lai izmeklēšanas veikšanas laikā regulāri sniegtu īsus atjauninājumus, informētu par galvenajiem secinājumiem un aicinātu cilvēkus rīkoties. Skolēni varētu apsvērt iespēju rakstīt vairākus ziņojumus vai tvītus un dalīties ar fotogrāfijām, kas ilustrē pētījuma procesu, tostarp datu vākšanu, pētījuma vietu un resursu attēlus. Šie atjauninājumi var novest pie garāka bloga ieraksta, kurā sīkāk izklāstīti secinājumi. Viņi var iekļaut fotogrāfijas, kartes un videoklipus, lai pievienotu vizuālu interesi un mudinātu cilvēkus lasīt un dalīties.

Skolēni var izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai uzdotu jautājumus un mudinātu cilvēkus dalīties ar savu viedokli, tomēr viņiem vajadzētu rūpīgi pārdomāt un atcerēties, ka nedrīkst iekļaut neko, kas ir vai varētu tikt uztverts kā aizvainojošs vai aizskarošs pret citiem. Mēs iesakām sociālajos plašsaziņas līdzekļos veidoto saturu kopīgot, izmantojot moderētas platformas, piemēram, skolas, universitātes un labdarības organizācijas.

Skolēni var izmantot hash tagus, lai sasaistītu saturu ar organizācijām, kas saistītas ar attiecīgo tēmu, un izceltu darbu citiem. Skolēniem jānorāda arī sociālo plašsaziņas līdzekļu rokturi, lai pievērstu uzmanību konkrētām organizācijām, kuras varētu būt ieinteresētas viņu Klimata detektīvu vēstījumā.

Piedalieties šī gada mācību un svinību pasākumā!

EKA Izglītība piedāvā šī gada Climate Detectives pasākumu, kurā skolēni vecumā līdz 19 gadiem pēta, kā satelīti no kosmosa seko līdzi Zemes klimata un vides izmaiņām. 🌍🛰️

📅 Datums: 12.-13. maijs

📍 Atrašanās vieta: ESRIN, EKA Zemes novērošanas centrs, Frascati, Itālija.

Piedalieties Climate Detectives projektā 2024/2025, un jums ir iespēja tikt izraudzītam dalībai 2025. gada mācību un svinību pasākumā. Sazinieties ar skolēniem no visas Eiropas, kuri Climate Detectives projekta ietvaros maina savu vietējo kopienu.

Pasākumu pilnībā sedz ESA. Lūdzu, ņemiet vērā, ka Climate Detectives Kids dalībnieki nav tiesīgi piedalīties šajā pasākumā. Uzziniet vairāk par pasākumu, noklikšķinot uz zemāk redzamās pogas: