Klimata detektīvu projekti 2022-2023
Projekta nosaukums: Kvarteira un jūra - kāda nākotne?
Komanda: Heróis do Mar
Agrupamento de Escolas Dr.ª Laura Ayres Quarteira Portugāle 18 Skolēna vecums: 12-13 gadus veci, 14-15 gadus veci
Kāda(-as) ir jūras piekrastes palielināšanās ietekme(-as) uz bioloģisko daudzveidību un vietējo sabiedrību?
Kāda(-as) ir ietekme(-as) uz bioloģisko daudzveidību un vietējo sabiedrību?
Laika gaitā Kvarteiras pilsēta ir pastāvīgi uztraucusies par jūras piekrasti. Klimata pārmaiņas (proti, siltumnīcas efekta pieaugums) ir ietekmējušas, ietekmē un var ietekmēt vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu saistībā ar divām galvenajām vietējām darbībām: zveju (bioloģiskā daudzveidība) un tūrismu. Tādējādi mēs pievērsāmies vidējā jūras līmeņa paaugstināšanās ietekmei uz Kvarteiras iedzīvotāju dzīvesveidu. Šim nolūkam mēs analizējām satelītattēlus, izmantojot EO Browser, un veicām salīdzinošu pētījumu par vidējā jūras līmeņa paaugstināšanos Kvarteirā. Mēs apstiprinājām šos datus ar Portugāles Jūras un atmosfēras institūta datiem par paisumu un bēgumu izvēlētajās attēlu dienās/stundās (lai samazinātu analīzes kļūdu). Šo analīžu veikšanā mums palīdzēja LS Geographic Engineering.
Mēs intervējām zvejniekus un uzņēmējus, kas saistīti ar tūrismu zvejnieku pilsētā, lai saprastu, vai vidējā jūras līmeņa izmaiņas ir ietekmējušas viņu nozares, un mēs devāmies ekskursijā, kuru vadīja Algarves Universitātes piekrastes dinamikas eksperts profesors Oskars Ferreira (Óscar Ferreira), lai iepazītos ar piekrastes dinamiku Portugāles dienvidu zonā. Ekskursijas laikā mēs varējām uz vietas pārbaudīt dažus no jaunākajiem satelītattēliem, kas iepriekš tika novēroti klasē, tas mums palīdzēja saprast, kā veidojas pludmales, jo īpaši Kvarteiras pludmale, un visu darbu, kas jau ir paveikts, lai mazinātu jūras virzīšanos uz augšu.
O avanço do mar tem tem sido uma preocupação constante ao longo do tempo na cidade de Quarteira. As alterações climáticas (nomeadamente o aumento do efeito de estufa) tiveram, têm e poderão vir a ter influência no modo de vida da população local relatamente a duas das principais atividades locais: a pesca (biodiversidade) e o turismo. Assim, abordámos a influência da subida do nível médio das águas do mar no modo de vida da população de Quarteira. Para isso, analisámos imagens de satélite em time-lapse, recorrendo ao EO Browser fazendo um estudo comparativo da subida do nível médio das águas do mar em Quarteira. Validámos esses dados com dados do Instituto Português do Mar e da Atmosfera relatos às marés nos dias/horas das imagens selecionadas (para diminuir o erro de análise). Para estas análises, contámos com o apoio da LS Engenharia Geográfica.
Realizámos entrevistas a pescadores e empresários ligados ao turismo na cidade pesca para perceber se as alterações no nível médio das águas do mar tiveram impactos nos seus setores e fizemos uma saída de campo orientada pelo professor Óscar Ferreira, especialista em dinâmica costeira da Universidade do Algarve, par a dinâmica do litoral na zona sul portuguesa. Na saída de campo pudemos validar in situ algumas das imagens de satélite recentes, observadas previamente em sala de aula, ajudou-nos a perceber como se formam as praias, em especial a de Quarteira, e todo o trabalho que já foi feito para mitigar o avanço do mar.
Analizējot satelītattēlus, kas tika apstiprināti lauka brauciena laikā, mēs varējām redzēt, ka Kvarteiras pludmali pagātnē uzturēja Falezijas pludmales klinšu erozija. Pēc Vilamūras jahtu ostas un zvejas ostas uzbūvēšanas smilšu transportēšana tika pārtraukta, jo tās ir šķēršļi nogulšņu cirkulācijai. Smilšu trūkuma sekas ir paātrinājušas eroziju, un, palielinoties NMAM, krasta atkāpšanās austrumu daļā ir bijusi līdz 3 m gadā. Risinājumi ir bijuši pontonu būvniecība un pludmales blīvēšana.
Sarunās ar vietējiem zvejniekiem viņi uzskata, ka ūdens temperatūras un skābuma paaugstināšanās ir izmainījusi zivju dzīves ciklu. Viņi minēja, ka pieejamo zivju daudzums gadu gaitā ir samazinājies vai nu zvejas piepūles, vai barības pieejamības, vai zemūdens floras izmaiņu dēļ. Uz jautājumu, vai saistībā ar klimata pārmaiņām ir vai nav radušās jaunas sugas vai izzudušas citas, viņi atbildēja, ka pārmaiņas ir. Piemēram, tīklos sāk iekrist zilie krabji, balonzivis un dažas siltūdens zivju sugas. Tādējādi mēs secinām, ka, pēc zvejnieku domām, okeānā notiek pārmaiņas, kas ietekmē zveju, galvenokārt ūdens sasilšana.
Vietējie uzņēmēji atzinīgi vērtē pludmales seguma atjaunošanas un baseinu izbūves darbus, jo viņi pilnībā apzinās, ka tas ir veids, kā saglabāt pludmales un turpināt tūrisma aktivitātes. Savukārt zvejnieki pret šo stratēģiju izturas atturīgi, jo baidās, ka smilšu ieguve ietekmēs jūras ekosistēmas.
Mēs nevaram stāvēt malā un neko nedarīt. Mums ir jāatjauno pludmales, bet mums ir arī jāmaina sava uzvedība, lai mazinātu mūsu individuālo ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Com a análise das imagens de satélite, validadas durante a saída de campo, pudemos constatar que a praia de Quarteira, no passado, era alimentada pela erosão das arribas da praia da Falésia. Com a construção da marina de Vilamoura e do porto de pesca o transporte das areias foi interrompido pois estas construções são obstáculos à circulação de sedimentos. Os efeitos da falta de areia aceleraram a erosão e, juntamente com a subida do NMAM, o recuo da costa chegou a ser de 3 m/ano na zona mais a este. As soluções encontradas para interromper este ciclo foram a construção de pontões e a realimentação da praia
Falando com os pescadores locais, estes consideram que o aumento da temperatura e da acidez das águas alteraram o ciclo de vida dos peixes. Referiram que a quantidade de peixes disponíveis tem diminuído ao longo dos anos, seja pelo esforço de pesca, pela disponibilidade de alimento ou pela alteração da flora subaquática. Quando questionados sobre a existência ou não de espécies novas ou o desaparecimento de outras, relacionado com as alterações climáticas, responderam que existem alterações. Por exemplo, o caranguejo azul, o peixe balão e algumas espécies de peixes de águas quentes começam a cair nas redes. Secluímos assim, que, na visão dos pescadores, verificam-se alterações no oceano que afetam a pesca, principalmente o aquecimento da água.
Quanto ao trabalho de realimentação das praias e construção de porões, este é bem visto pelos empresários locais, pois têm plena consciência de que é a única forma de manter as praias e continuar com as atividades turísticas. Já os pescadores sentem-se reticentes quanto a esta estratégia pois receiam que a extração de areia afete os ecossistemas marinhos.
Todos concordam que não podemos ficar de braços cruzados. É necessário realimentar as praias, mas também alterarmos os nossos comportamentos diminuindo o impacto individual nas alterações climáticas.
Informācija un zināšanas ir labākie pasākumi, ko mēs kā pilsoņi varam veikt. Tāpēc ir svarīgi veicināt zinātnisko zināšanu apguvi vietējā sabiedrībā.
Tāpēc mēs plānojam izplatīt mūsu pētījumu vietējās iestādēs (Kvarteiras pagasta padomē un Lulē pašvaldības padomē) un iedzīvotāju vidū, veicinot dalību informatīvajās sanāksmēs, kas vairos iedzīvotāju izpratni par klimata pārmaiņām un viņu individuālo rīcību.
A informação e o conhecimento são as melhores ações que podemos tomar enquanto cidadãos. Desta forma, torna-se important promover a aquisição do conhecimento científico na comunidade local.
Assim, pretendemos divulgar o nosso estudo junto das entidades de poder local (Junta de Freguesia de Quarteira e Câmara Municipal de Loulé) e da população, promovendo a participação em sessões informativas que fomentem a conscientização das pessoas sobre as mudanças climáticas e sobre as suas ações individuais.
https://sentinelshare.page.link/j97M
Lejupielādēt projekta plakātu PDF
Šis projekts tika automātiski tulkots angļu valodā.
Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti
EN 
CS 
DA 
ET 
FI 
FR 
DE 
EL 
HU 
IT 
LV 
LT 
NL 
NB 
PL 
PT 
RO 
SK 
SL 
SV 
ES 