Klimata detektīvu projekti 2022-2023
Projekta nosaukums: Piekrastes erozija Santanderas līcī
Komanda: Castroverde D
C. Tetuán, 47 gadi Santander Spānija 4 Skolēna vecums: 14-15 gadus vecs
Vai globālās sasilšanas dēļ Santanderas krasta līnija erodē?
¿Se está erosionando la costa de Santander debido al calentamiento global?
Šajā projektā ir analizēti viļņi Santanderas piekrastē 65 gadu laikā (1958-2022), lai novērotu, kā globālā sasilšana ir ietekmējusi krasta eroziju. Šim nolūkam mēs analizēsim viļņu un vētru lielumu.
Mēs veicām šo pētījumu, jo mūsu pilsēta Santandera ir piekrastes pilsēta, un mēs esam novērojuši, ka piekrastes teritorijās erozija ir lielāka.
Mēs domājam, ka tas varētu būt saistīts ar globālo sasilšanu. Lai to pārbaudītu, mēs analizēsim viļņu lielumu, izmantojot mūsu pilsētas piekrastē izvietotu boju, kas apkopos datus (viļņu lielumu), kurus pēc tam analizēsim.
Šo darbu sākām 24. aprīlī un strādājām pie tā līdz 3. maijam. Vispirms mēs ieguvām nepieciešamos datus no ostas tīmekļa vietnes, kas iegūti, izmantojot boju, kura atradās starp Somo un Magdalēnas pussalu.
Este proyecto consiste en analizar el oleaje de la costa de Santander a lo largo de 65 años (1958-2022), para observar cómo ha afectado el calentamiento global en la erosión de las costas. Para esto, vamos a analizar el tamaño de las olas y los temporales.
Šis pētījums tika veikts, jo mūsu pilsēta Santandera ir piekrastes pilsēta, un mēs novērojām, ka piekrastes zonās ir vairāk erozijas.
Pensamos que podía ser debido al calentamiento global. Para comprobarlo vamos a analizar el tamaño de las olas, utilizando una boya situada en la costa de nuestra ciudad, que recogerá los datos ( tamaño de las olas ), que posteriormente analizaremos.
Este trabajo le comenzamos la semana del 24 de abril, y lo trabajamos hasta el 3 de mayo. Primero, obtuvimos los datos necesarios mediante la página web del puerto, obtenidos con una boya.Esta estaba situada entre Somo y la Península de la Magdalena.
Mēs analizējam ziemā iegūtos rezultātus.
Visreprezentatīvākais mēnesis, kurā tika veikts pētījums, ir janvāris. Mēs redzam, ka grafiks ir neregulārs ar daudziem maksimumiem. Zemākais reģistrētais rādītājs ir 1,82 m (1987. gadā), bet augstākais - 7,62 m (2012. gadā). Šāda viļņu lieluma atšķirība ir saistīta ar vētrām. Globālā sasilšana ietekmē vētru skaitu.
Attiecībā uz pavasarī iegūtajiem rezultātiem mēs analizējām aprīļa mēnesi un novērojām, ka salīdzinājumā ar ziemu vētru skaits ir pieaudzis. Viļņi sasniedza līdz 4,38 metriem (1989. gadā), savukārt minimālā reģistrētā vērtība bija 1,24 metri (2011. gadā).
Aplūkojot vasaru, mēs izvēlējāmies jūliju.
Mēs atzīmējam, ka vētras gandrīz nav bijušas. Lielāko daļu laika viļņu lielums ir zemāks par vidējo. Tabulā zemākais reģistrētais rādītājs bija 0,72 metri 1976. gadā, bet maksimālais - 1961. gadā, kad viļņu augstums bija 3,35 metri.
Visbeidzot, rudenī mēs apskatījām oktobra mēnesi.
Vētras pamazām sāk pastiprināties, un, izņemot vētras gadījumā, viļņošanās ir zem vidējā līmeņa. Analizējot datus, redzams, ka augstākais reģistrētais rādītājs bija 5,85 m 1959. gadā, bet zemākais - 1,32 m 2016. gadā.
Mēs esam nonākuši pie šādiem secinājumiem:
Mēs uzskatām, ka mūsu hipotēze ir pareiza. Gadu gaitā vētras ir pakāpeniski pastiprinājušās, un mūsu piekrastes līnija erodē.
Analizamos los resultados obtenidos en invierno.
El mes más representativo y sobre el que realizamos el estudio es enero. Vemos que hay una gráfica irregular con muchos picos. El menor dato registrado es 1,82 m (1987), y el mayor es de 7,62 m (2012). Esta diferencia en el tamaño de las olas, es debido a los temporales. El calentamiento global está afectando al número de temporales.
En cuanto a los resultados obtenidos en primavera, analizamos el mes de abril, y observamos, que el número de temporales ha aumentado, en relación con el invierno. Las olas llegaron a alcanzar los 4,38 metros (1989), en cambio, el valor mínimo que se registró fue de 1,24 metros (2011).
Al analizar el verano, elegimos el mes de julio.
Observamos que apenas ha habido temporales. El tamaño de las olas está por debajo de la media, la mayoría del tiempo. En la tabla realizada, el menor dato registrado fue en 1976 de 0,72 metros, y el valor máximo fue en 1961, con 3,35 metros de altura.
Por último, en otoño, hemos analizado el mes de octubre.
Los temporales comienzan a aumentar poco a poco, y salvo en caso de temporal, el oleaje está por debajo de la media. Al analizar los datos hemos visto, que el mayor dato registrado es de 5,85 m en 1959, y el menor, es de 1,32 m en 2016.
Hemos llegado a la siguiente conclusión:
Nuestra hipótesis creemos que es correcta. A lo largo de los años, los temporales han ido aumentando progresivamente, y nuestra costa se está erosionando.
Globālā sasilšana ietekmē piekrastes eroziju un palielina vētru uzplūdus. Lai to mazinātu, mēs varam vākt parakstus, lai panāktu veselīgāku un ilgtspējīgāku vienošanos, piemēram, tā vietā, lai elektroenerģiju ražotu, izmantojot fosilo kurināmo, izmantot vēja enerģiju, hidroenerģiju utt. Tāpat jāizvairās no pārmērīgas mežu izciršanas.
No otras puses, mēs varam izvairīties no ceļošanas ar lidmašīnu, kas rada visvairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, vai ar personīgo automašīnu, un tā vietā izmantot sabiedrisko transportu, piemēram, vilcienu.
Vēl viena lieta, ko mēs varam darīt, ir samazināt iepirkšanos tiešsaistē.
Mēs varam arī izplatīt šo darbu, lai vairāk cilvēku uzzinātu par šo problēmu un palīdzētu mums to mainīt.
El calentamiento global está afectando a la erosión de las costas, y al aumento de los temporales. Para poder reducir esto, podemos recoger firmas para llegar a un acuerdo más sano y sostenible, como en vez de generar electricidad a través de combustibles fósiles, utilizar energía eólica, hidráulica utt. También, evitar la excesiva deforestación.
Por otra parte, podemos evitar desplazarnos en avión ya que es el transporte que más emisiones de efecto invernadero genera, o en coche particular, en cambio, podemos utilizar el transporte colectivo como el tren.
Otra cosa que podemos hacer es minimizar la compra por internet.
También podemos difundir el trabajo, lai más gente conozca el problema, y nos ayuden a cambiarlo.
Lejupielādēt projekta plakātu PDF
Šis projekts tika automātiski tulkots angļu valodā.
Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti
EN 
CS 
DA 
ET 
FI 
FR 
DE 
EL 
HU 
IT 
LV 
LT 
NL 
NB 
PL 
PT 
RO 
SK 
SL 
SV 
ES 