Klimata detektīvu projekti 2022-2023
Projekta nosaukums: PĒTĪJUMS PAR BRŪNO AĻĢU POPULĀCIJAS IZMAIŅĀM KANTABRIJAS JŪRĀ GLOBĀLĀS SASILŠANAS IETEKMĒ.
Komanda: Castroverde C
C. Tetuán, 47 gadi Santander Spānija 8 Skolēna vecums: 14-15 gadus vecs
Kā jūras temperatūras paaugstināšanās ietekmē brūno aļģu populāciju Biskajas līcī?
¿Cómo está afectando el aumento de la temperatura del mar a la población de algas pardas en el Cantábrico?
Globālās sasilšanas dēļ mēs esam interesējušies, vai Kantabrijas jūrā netiek ietekmēta brūno aļģu populācija. Mēs domājam, ka, paaugstinoties ūdens temperatūrai un tā kā tās ir jutīgas pret temperatūras izmaiņām, samazinās šīs sugas optimālais augšanas diapazons (tās vairošanās optimālā temperatūra ir 15-18 ºC) un līdz ar to samazinās. Un mēs uzskatām, ka tās ir svarīgas, jo tām ir daudz pielietojumu (tekstilrūpniecībā, pārtikā u. c.) un tās ir nozīmīgs primārais ražotājs jūras ekosistēmās.
Lai veiktu šo pētījumu, mēs izmantojām kvantitatīvus datus, kas attēloti Hihonas bojas reģistrēto maksimālo un minimālo jūras temperatūru grafikos no 2005. līdz 2023. gadam un kas iegūti no Spānijas valdības ostu tīmekļa vietnes https://www.puertos.es/es-es/oceanografia/Paginas/portus.aspx.
(Skatīts 2023. gada 24.-25. aprīlī)
Debido al calentamiento global que se está produciendo, nos hemos planteado si la población de algas pardas en el mar Cantábrico se está viendo afectada. Pensamos que al aumentar la temperatura del agua y al ser sensibles a los cambios de temperatura, disminuye el rango de crecimiento óptimo de esta especie (su temperatura óptima para su reproducción son 15-18 ºC) por tanto disminuye. Y creemos que son son importantes ya que tiene numerosas aplicaciones (textil, alimenticia u.c.) y son un gran productor primario en los ecosistemas marinos.
Para realizar esta investigación hemos utilizado datos cuantitativos, representados en gráficas de las temperaturas máximas y mínimas del mar registradas por la boya de Gijón desde 2005 hasta 2023 que hemos obtenido de la página de los Puertos de Estado del gobierno de España. https://www.puertos.es/es-es/oceanografia/Paginas/portus.aspx
(Consultado el 24-25 de abril del 2023)
Tika iegūti šādi rezultāti:
Par atskaites punktu tiek izmantots 2005.-2023. gada vidējais rādītājs.
Līdz 2010. gadam temperatūra ir aptuveni vidējā noteiktā (12ºC), bet, sākot ar šo gadu, temperatūra pazeminās. No 2022. gada temperatūra atkal paaugstinās.
Vasara: Temperatūra ir aptuveni 22ºC, kas ir diezgan augsta. Tai nav gandrīz nekādu svārstību. 2006. gadā tā pēkšņi pazeminājās gandrīz līdz 20ºC, bet 2008. gadā atkal paaugstinājās līdz 23ºC.
Rudens: Temperatūra ir diezgan augsta, aptuveni 20ºC. Tā nenokrīt zem 15ºC un nepārsniedz 23ºC. Tam ir daudz svārstību, 2007. gadā temperatūra pēkšņi pazeminājās, sasniedzot gandrīz 15ºC. gadā temperatūra atkal paaugstinās, sasniedzot 23ºC. 2018. gadā atkal notika tas pats, kas 2007. gadā.
Ziema: Temperatūra svārstās no 10ºC līdz 15ºC, kas ir zemāka nekā iepriekš. 2006. un 2015. gadā temperatūra pēkšņi paaugstinās. No 2007. līdz 2010. gadam temperatūra saglabājas zema, un 2022. gadā tā atkal negaidīti paaugstinās.
Pēc iegūto datu novērošanas esam secinājuši, ka Kantabrijas jūrā nav vērojama ilgstoša temperatūras paaugstināšanās, tāpēc mēs neuzskatām un nevaram būt droši, ka okeāna temperatūras paaugstināšanās ietekmē brūno aļģu populācijas samazināšanos.
Turklāt brūno aļģu augšana ir sezonāli mainīga, jo dažos gadalaikos mainās jūras temperatūra. Vasarā un rudenī brūno aļģu augšana ir normāla, jo temperatūra ir aptuveni 20 °C, kas ir ideāla temperatūra to augšanai. Turpretī ziemā un pavasarī brūnajām aļģēm būs grūtāk augt un attīstīties, jo temperatūra ir zemāka salīdzinājumā ar vasaras jūras temperatūru.
Se han obtenido los siguientes resultados:
La media de los años 2005-2023 la usamos como references.
Hasta el 2010 las temperaturas están alrededor de la media establecida (12ºC), a partir de ese año las temperaturas van bajando. A partir del 2022 vuelven a subir las tempurs.
Verano: Verano: La temperatura ronda los 22ºC, es una temperatura bastante alta. Casi no tiene irregularidades. En el 2006 baja de manera repentina alcanzando casi los 20ºC y en 2008 subevo los 23ºC.
Otoño: Las temperaturas son bastante altas, alrededor de los 20ºC. No llega a bajar a los 15ºC y no pasa de los 23ºC. Tiene muchas irregularidades, en el 2007 la temperatura baja repentinamente alcanzando casi los los 15ºC. En el 2011 la temperatura subevo de nuevo alcanzando los 23ºC. En el 2018 vuelve a ocurrir lo mismo del 2007.
Invierno: Temperatūras svārstās no 10ºC līdz 15ºC, temperatūras más bajas comparando con las anteriores. En el año 2006 y en el 2015 sube la temperatura repentinamente. Entre el 2007 y el 2010 se mantienen las temperaturas bajas y en el 2022 vuelve a subir inesperadamente.
Tras observar los datos obtenidos, hemos concluido que no ha habido un ascenso mantenido de temperaturas en el Mar Cantábrico, por lo que no creemos, ni podemos asegurar que el ascenso de la temperatura del océano esté afectando al descenso de la población de las algas pardas.
Además, el crecimiento de las algas pardas se vé modificado estacionalmente debido a la temperatura variada del mar en ciertas estaciones. En verano y otoño el crecimiento de las algas pardas será normal, ya que las temperaturas rondan los 20ºC, temperatura ideal para que estas crezcan. Al contrario, en invierno y primavera las algas pardas tendrán más dificultades para crecer y desarrollarse ya que las temperaturas son más bajas comparando con la temperatura del mar en verano.
Pamatojoties uz veikto pētījumu, mēs nepamanījām ļoti būtisku Kantabrijas jūras temperatūras paaugstināšanos, taču tas nenozīmē, ka tā nav reāla problēma un ka tā lielākā mērā neietekmē citas vietas pasaulē.
Šeit ir dažas idejas, kā to atrisināt:
- Izpratnes veicināšana un pieaugušo izpratnes veidošana par šo jautājumu, jo tas ir kaut kas tāds, ko bērniem ieaudzina skolās, bet tieši vecāki cilvēki ir tie, kam ir lielāka ietekme uz iepriekš minētajām globālās sasilšanas problēmām.
- Vienreizlietojamo priekšmetu, jo īpaši plastmasas, izmantošanas samazināšana.
- Elektromobiļu izmantošana, jo nafta ir ļoti kaitīga ekosistēmai un planētai. Turklāt izmantojiet sabiedrisko transportu vai citus transporta līdzekļus, kas nerada piesārņojumu, piemēram, velosipēdus.
- Pilsētās pakalpojumi būtu jāsadala tā, lai katrā rajonā būtu viss nepieciešamais, lai cilvēkiem ikdienā nebūtu jābrauc ar automašīnu.
Izstrādāt regulu, lai noteiktu "ekoloģisko skalu" no A līdz E, kur A nozīmē, ka produktam ir ļoti maza ietekme uz vidi, bet E - ka produktam ir liela ietekme uz vidi, līdzīgi kā energoefektivitātes skala sadzīves tehnikai, bet visiem produktiem, ko pērkat (pārtikai, rotaļlietām, apģērbiem utt.).
En base al estudio realizado, no observamos un aumento muy significativo de la temperatura del Mar Cantábrico, lo cual no significa que esto no sea un problema real y que no esté afectando en mayor medida a otros lugares a nivel global.
Aquí dejamos algunas ideas para solucionarlo:
- Concienciación y sensibilización a los adultos sobre este tema, porque es algo que desde los colegios se está inculcando a los niños pero las persons más mayores son las que tienen un mayor impacto en los problemas ya mencionados del calentamiento global.
- Reducción de objetos desechables, especialmente de plásticos.
- Uso de coches eléctricos, ya que el petróleo es muy perjudicial para el ecosistema y para el planeta. Además, utilizar el transporte público u otros medios de transporte no contaminantes como las bicicletas.
- En las ciudades los servicios deberían estar distribuídos de modo que en cada zona haya todo lo necesario para que las personas no necesiten desplazarse en coche en su día a día.
Elaborar una normativa para establecer una "ecoescala" desde la A-E, siendo A que tiene muy poco impacto medioambiental ese producto y E que tiene un gran impacto medioambiental, parecida a la escala de eficiencia energética que tienen los electrodomésticos, pero para todos los productos que compres (alimentos, juguetes, ropa, utt.)
Lejupielādēt projekta plakātu PDF
Šis projekts tika automātiski tulkots angļu valodā.
Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti
EN 
CS 
DA 
ET 
FI 
FR 
DE 
EL 
HU 
IT 
LV 
LT 
NL 
NB 
PL 
PT 
RO 
SK 
SL 
SV 
ES 