Klimata detektīvu projekti 2022-2023


Projekta tēma: Okeāni

Projekta nosaukums: Plūdmaiņu augstuma izmaiņas Santanderas līcī

Komanda: Castroverde B

C. Tetuán, 47 gadi   Santander   Spānija   3 Skolēna vecums: 14-15 gadus vecs

Pētījuma jautājums

Vai jūras līmenis Santanderas līcī paaugstinās?
¿Está subiendo el nivel del mar en la bahía de Santander?

Projekta kopsavilkums

Šajā rakstā mēs pētījām, vai pēdējos gados Santanderas līcī ir paaugstinājies jūras līmenis. Mūsu hipotēze ir tāda, ka paisuma un bēguma augstums var būt derīgs rādītājs pētāmajai problēmai, proti, noskaidrot, vai klimata pārmaiņām ir kāds sakars ar jūras līmeņa paaugstināšanos. Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, mēs esam analizējuši maksimālo paisuma un bēguma augstumu no 1992. līdz 2021. gadam, izmantojot kvantitatīvos datus, kas iegūti no Santanderas plūdmaiņu mērītāja.
Pēdējos gados pašreizējās CO2 emisijas ir sasildījušas planētu tiktāl, ka ir izkusuši polāri un atkāpušies ledāji. Klimata pārmaiņu temps, ko pastiprinājusi cilvēka darbība, kopš 1993. gada ir paaugstinājis pasaules jūras līmeni par 7 cm, bet kopš 1900. gada - par 19 cm, kā ziņo ASV valdība savā Klimata zinātnes īpašajā ziņojumā (CSSR), ko izstrādājusi Federālā zinātnes koordinācijas komiteja (SSC), kurā ir pārstāvji no trim aģentūrām (Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas [NASA] un Enerģētikas departamenta [DOE]); tāpēc arī trīs galvenie autori un koordinatori, kuri visi šī ziņojuma izstrādes laikā bija federālie darbinieki.
Mēs jau apzinājāmies šo problēmu globālā līmenī, taču šajā pētījumā mēs vēlējāmies noskaidrot, vai tā ir pamanāma arī vietējā līmenī, t.i., mūsu līcī.
Lai analizētu pētījumu par Santanderas piekrastes paisuma un bēguma maksimālo augstumu un lai varētu aplūkot vietējos datus, mēs izmantojām datus no Puertos del Estado tīmekļa vietnes ( 2023. gada 21. un 25. aprīļa konsultācijas).

En este trabajo hemos investigado si el nivel del mar ha subido en la bahía de Santander en los últimos años. Nuestra hipótesis es que la altura de la pleamar puede ser un indicador válido para el problema investigado, que es poder ver si el cambio climático ha tenido algo que ver en la subida de la altura del mar. Para encontrar una respuesta a esta pregunta, hemos analizado la altura máxima de la pleamar desde el año 1992 hasta el año 2021, con los datos cuantitativos obtenidos del mareógrafo de Santander.
En los últimos años las emisiones actuales de CO2 calentaron el planeta hasta propiciar el deshielo de los polos y el retroceso de los glaciares. La velocidad a la que avanza el cambio climático, intensificada por la acción del hombre, ha elevado el nivel del mar a nivel global unos 7 cm desde 1993 y unos 19 cm desde 1900, según recogúnió el Gobierno de EE.UU. en su informe Climate Science Special Report (CSSR) escrito por el Comité Directivo Científico Federal (SSC) El cual tiene representantes de tres agencias (La Administración Nacional de Aeronáutica y del Espacio [NASA] y el Departamento de Energía [DOE]); De aquí los tres autores principales y coordinadores, los cuales eran empleados federales durante el desarrollo de este informe.
Ya era de nuestro conocimiento este problema a nivel global, sin embargo con esta investigación queríamos saber si ya era notable a nivel local, es decir en nuestra bahía.
Para analizar el estudio de la altura máxima de la pleamar en la costa de Santander y poder ver los datos locales, hemos utilizado datos de la web de Puertos del Estado. ( consultas el 21 y 25 de abril de 2023)

Galvenie rezultāti un secinājumi
Iegūtos rezultātus attēlojoši grafiki

Galvenie mūsu pētījuma rezultāti ir redzami 1. tabulā, kurā atspoguļota paisuma un bēguma dinamika laika gaitā (1992-2021). Analizējot tabulu, redzam, ka 1997.-1998. gadā bija vērojams paisuma augstuma pieaugums, tomēr turpmākajos desmit gados augstums ir zem vidējā, līdz no 2010. gada līdz 2021. gadam ir vērojami vairāki maksimumi virs vidējā.
Rezultāti ir skaidri - Santanderas līča paisuma un bēguma augstums un līdz ar to arī jūras līmenis Santanderas līcī kopš 1992. gada ir pieaudzis par aptuveni 6-7 cm.
Vēl viens svarīgs rezultāts, ko esam ieguvuši mūsu pētījumā, ir redzams nejauši izvēlētajos mēneša grafikos.
No šiem grafikiem redzams, ka vasaras un rudens mēnešos grafiki nav pārsteidzoši, taču ziemā un pavasarī redzams, ka plūdmaiņu augstums palielinās, jo abos grafikos ir liels skaits virs vidējā līmeņa maksimumu.

Secinājumi ir tādi, ka, jā, jūras līmenis Santanderas līcī pēdējos gados ir paaugstinājies. Grafikos un vispārējā tabulā redzams, kā gadu gaitā līcī ir palielinājies paisuma un bēguma augstums. Nobeigumā var secināt, ka globālā jūras līmeņa celšanās ir problēma arī vietējā līmenī, kā to varam novērot mūsu pašu līcī.

Los principales resultados de nuestra investigación se pueden apreciar en la tabla 1, la cual muestra la evolución de la pleamar a lo largo del tiempo (1992-2021). Si analizamos la tabla nos damos cuenta que durante 1997-1998 hubo una subida de la altura de la pleamar, sin embargo durante los siguientes diez años la altura se sitúa por debajo de la media, hasta que a partir del 2010 hasta el 2021 hay varios picos por encima de la media.
Los resultados son claros; la altura de la pleamar y por lo tanto del nivel del mar en la bahía de Santander ha aumentado desde 1992, aproximadamente entre 6-7cm.
Otro importante resultado que hemos obtenido de nuestra investigación, se puede apreciar con las gráficas mensuales elegidas aleatoriamente.
Con estas gráficas podemos ver ver que durante los meses de verano y otoño las gráficas no llaman la atención, sin embargo durante el invierno y la primavera se puede observar que la altura de la pleamar aumenta, ya que ambas gráficas tiene un gran número de picos por encima de la media.

Las conclusions son que sí, el nivel del mar en la bahía de Santander ha aumentado en los últimos años. Con las gráficas y la tabla general se puede ver como ha ido aumentando a los largo de los años la altura de la pleamar en la bahía. En conclusión se puede ver como el aumento del mar a nivel global también es un problema a nivel local, ya que lo podemos observar en nuestra propia bahía.

Kas tālāk? Pasākumi, lai mainītu situāciju un palīdzētu mazināt problēmu

Mēs uzskatām, ka problēmas risināšanas pamatā ir izpratnes veicināšana topošo pieaugušo iedzīvotāju, t.i., bērnu vidū, ar sarunām un projektiem, lai veicinātu izpratni par problēmu, ar kuru saskaramies. Tomēr mēs uzskatām, ka nepietiek ar lekciju, lai kaut kas piesaistītu uzmanību, tam ir jābūt iedarbīgam, tāpēc mūsu ideja ir tāda, ka papildus lekcijām skolās būtu jāveic arī praktiski darbi laboratorijās par siltumnīcas efektu un citiem jautājumiem.

Vēl viena ideja ir labāk izglītot visus, īpaši sievietes, kuras, ja būtu izglītotas, jo īpaši mazāk attīstītajās valstīs, dzemdētu mazāk bērnu un jaunākā vecumā, un tas labvēlīgi ietekmētu vidi.
Mēs uzskatām, ka individuālā līmenī ikvienam ir jāveic šādi pasākumi:
Kad vien iespējams, izmantojiet sabiedrisko transportu vai transportu, kas nerada gāzu emisijas.
vairāk izmantot un izplatīt atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, fotoelementu paneļus.
Patērējiet mazāk, vairāk izmantojiet atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes metodi.
Mājās, telpās vai skolās izmantojiet enerģiju taupošas vai ilgtspējīgas spuldzes.
Samaziniet ūdens patēriņu, dodoties dušā, nevis vannā, vai aizgriežot krānu, kad tīram zobus.
Atdaliet atkritumus un izmetiet tos attiecīgajā atkritumu tvertnē.
Atkārtoti izmantojiet plastmasu, piemēram, plastmasas maisiņus vai plastmasas pudeles, vai labāk, ja mēs to neizmantojam, plastmasas maisiņu vietā lietojiet auduma maisiņus.

Nosotros creemos que la base para solucionar el problema es concienciar a la futura población adulta, es decir los niños con charlar y proyectos para dar a conocer el problema al cual nos enfrentamos. Sin embargo creemos que no basta con dar una charla, para que algo llame la atención tiene que ser impactante, por lo que nuestra idea es que se hicieran además de las charlas, en los colegios, se hicieran prácticas en los laboratorios sobre el efecto invernadero entre otros.

Otra idea es educar mejor y a todo el mundo, en especial a las mujeres las cuales si fueran educadas, sobre todo en los países menos desarrollados, estas tendrían menos hijos y a edades menos tempranas, lo cual tendría un buen impacto medioambiental.
A nivel individual creemos que todos deberiamos tomar las siguientes medidas:
Utilizar siempre que se pueda el transporte público, o un transporte que no produzca emisiones de gas.
Hacer más uso y divulgar la obtención de energía a través de las energías renovables, como paneles fotovoltaicos.
Patērējiet mazāk, vairāk izmantojiet atkārtotas izmantošanas vai reciklēšanas metodes.
En las casas, locales o colegios poner bombillas que consumen menos o que sean sostenibles.
Samaziniet ūdens patēriņu, lietojiet mazgāšanas līdzekļus vai lavemos los dientes apagar el grifo.
Separar la basura, y tirarla en cada basura correspondiente.
Reutilizar el plástico, como las bolsas o las botellas de plástico o mejor si no hacemos usos de esta con bolsas de tela en vez de plástico.

Cits saturs:

Projekta plakāts:

Lejupielādēt projekta plakātu PDF

Šis projekts tika automātiski tulkots angļu valodā.
Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti