Projekta nosaukums: Sausuma gaidas Rumānijā

Komanda: Vianu pētnieki

Tudor Vianu Valsts datorzinātņu vidusskola   Bukareste   Rumānija   10 Skolēna vecums: 16-17 gadus veci, 18-19 gadus veci

Vai mēs varam paredzēt, kad iestāsies sausums, vai vismaz saskatīt tā pazīmes un sagaidīt to, vai ir kāds modelis, kad tas notiek?

Rumānija pēdējos gados ir piedzīvojusi ievērojamu vidējās temperatūras paaugstināšanos un daudzus sausuma periodus. Mūsu pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai šo sausuma periodu atkārtošanās ir skaidra likumsakarība un vai tos var iepriekš prognozēt. Mēs arī plānojam izpētīt, vai gaisa kvalitāte un gāzu emisijas skartajās teritorijās var veicināt nokrišņu trūkumu.
Lai to panāktu, mēs analizēsim gāzu emisijas, piemēram, oglekļa dioksīda (CO2), oglekļa monoksīda (CO) un sēra dioksīda (SO2) emisijas skartajos reģionos pirms sausuma perioda un tā laikā. Turklāt mēs pārbaudīsim atmežošanas ietekmi uz ūdens plūsmu un izpētīsim upju tilpuma plūsmu un ūdens līmeni šajā apgabalā, meklējot iespējamās sakarības ar sausuma gadījumiem.
Mūsu pētījuma mērķis ir arī noteikt reģionus, kurus visvairāk ietekmē maz nokrišņu gadi, un noteikt tādus kopīgus faktorus kā mežu izciršana un vidējā temperatūra šajos reģionos. Kopumā mūsu mērķis ir iegūt dziļāku izpratni par saikni starp šiem dažādajiem faktoriem un to ietekmi uz sausuma iestāšanos Rumānijā.

Lai pievērstu uzmanību mūsu pētījumam, mēs izvēlējāmies pievērsties 2012. gadam vairāku būtisku faktoru dēļ. Mūsu interese par 2012. gada sausumu izriet no tā ciešās saistības ar piesārņojumu, mežu izciršanu un upju līmeni.
Pirmkārt, 2012. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tika novērots vidējās temperatūras kritums par 1 grādu pēc Celsija, kas ir zemākā vidējā temperatūra, kāda reģistrēta no 2009. līdz 2015. gadam. Turklāt 2012. gadā tika novērots zemākais nokrišņu daudzums pēdējo 15 gadu laikā, kas veicināja sausuma smagumu. Šos sausuma apstākļus vēl vairāk saasināja pēdējos 15 gados reģistrētais augstākais gāzu emisiju līmenis un ievērojamais ūdens līmeņa samazinājums upēs. Turklāt 2012. gadā bija vērojams arī otrs augstākais mežu izciršanas līmenis pēdējo 20 gadu laikā.
Kopumā mūsu secinājumi liecina, ka pastāv cieša saikne starp upju ūdens līmeni, gaisa piesārņojumu, mežu izciršanu un sausumu. Gadījums 2012. gadā ir spilgts piemērs tam, kā šie faktori kopā var radīt nopietnus sausuma apstākļus.
Galu galā mūsu secinājumi liecina, ka sausuma iestāšanos un tā smagumu var veicināt vairāki faktori. Nosakot šos faktorus, mēs varam izstrādāt stratēģijas, lai mazinātu sausuma ietekmi skartajos reģionos.

Nobeigumā jāsecina, ka mūsu pētījumā ir uzsvērta nepieciešamība nekavējoties rīkoties, lai mazinātu sausuma ietekmi. Lai to risinātu, mēs iesakām veikt šādus pasākumus.
Pirmkārt, ir būtiski aizsargāt mūsu mežus. Kokiem ir būtiska loma dabiskajā ūdens apritē un augsnes veselībā, tāpēc ir jāizvairās no pārmērīgas mežu izciršanas. Vajadzības gadījumā mums būtu jāstāda jauni koki, lai aizvietotu nocirstos kokus. Arī koku stādīšana, pirmkārt, tos neizcērtot, ir lieliska ideja, lai saglabātu mūsu mežus.
Otrkārt, mums ir jāsamazina gaisa piesārņojums, lai saglabātu gaisa svaigumu un vides veselību. Lai to panāktu, ir svarīgi samazināt gāzu emisijas, un to var panākt dažādos veidos. Piemēram, mēs varam modernizēt infrastruktūras objektus, lai samazinātu to emisijas, retāk izmantot automašīnas vai pāriet uz videi draudzīgiem transporta veidiem.
Nobeigumā jāsecina, ka ir svarīgi nekavējoties rīkoties, lai mazinātu sausuma ietekmi. Aizsargājot mūsu mežus un samazinot gaisa piesārņojumu, mēs varam dot ievērojamu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.

Lejupielādēt projekta plakātu PDF

Vai mēs varam noteikt, vai vides izpēte var būt nepieciešama, lai izpētītu vidi-1.pdf

Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti