Klimata detektīvu projekti 2022-2023
Projekta nosaukums: Vai Kantabrijā līst mazāk nekā iepriekš?
Komanda: Miguel Bravo ESO-1
C. Fernando Montalvo, 1 Santander Spānija 6 Skolēna vecums: 12-13 gadus vecs
Vai Kantabrijā pēdējos gados ir samazinājies nokrišņu daudzums?
¿Han disminuido los niveles de precipitaciones en Cantabria en los últimos años?
Šķiet, plaši izplatīts viedoklis, ka Kantabrija vairs nav tik lietains reģions, kāds tas vienmēr ir bijis. Un ka ir ilgi periodi, kad lietus līst vairs tik regulāri kā pirms dažiem gadiem. Viesnīcu un ēdināšanas uzņēmumu asociācijas un pats Kantabrijas prezidents bieži sūdzas par laika prognozēm, ka lietus nenotiek...
Parece haberse generalizado la opinión de que Cantabria está dejando de ser la Región lluviosa que siempre fue. Y que se producen largos períodos en los que la lluvia no cae con la regularidad que lo hacía hasta hace pocos años. Las asociaciones de hosteleros y el propio Presidente de Cantabria manifiestan quejas frecuentes sobre las predicciones meteorológicas de lluvia que luego no se cumplen...
Projekta mēnešu laikā komanda veica nokrišņu mērījumus, kas bija praktisks meteoroloģisko datu vākšanas veids.
Tomēr, lai izdarītu reālus secinājumus, ir jāstrādā ar ilgtermiņa datiem. Tādēļ grupa ir pieprasījusi datus par nokrišņu daudzumu vairākās mūsu reģiona teritorijās no Valsts meteoroloģijas aģentūras, kas mums sniedza datus par pēdējiem 20 gadiem (laika posms no 2011. līdz 2022. gadam).
Grupa ir analizējusi saņemtos datus un salīdzinājusi tos ar citiem datiem par vidējām vērtībām, ko AEMET ir reģistrējusi laika posmā no 1981. līdz 2010. gadam.
Ņemot par atskaites punktu Santanderas pilsētā, kur dzīvo darba grupas locekļi, reģistrēto nokrišņu daudzumu, ir konstatēts, ka neviens gads no 2011. līdz 2022. gadam nesasniegs iepriekšējo trīsdesmit gadu vidējo gada nokrišņu daudzumu.
Ņemot vērā veiktā pētījuma apjoma ierobežojumus, šķiet, ka var apgalvot, ka pēdējos gados gada nokrišņu daudzums ir mazāks nekā iepriekšējās trīs desmitgadēs, kas var liecināt par to, ka mūsu reģionā patiešām notiek klimata pārmaiņas.
El equipo ha realizado mediciones de precipitación durante los meses en los que se ha desarrollado el proyecto a modo de práctica de recogida de datos meteorológicos.
No obstante, para poder sacar conclusions reales, es necesario trabajar con datos a largo plazo. Por este motivo, el grupo ha solicitado datos de precipitaciones en varias zones de nuestra Región a la Agencia Estatal de Meteorología, que nos facilitado datos de los últimos 20 años (período de 2011 a 2022).
El grupo ha analizado los datos recibidos y los ha comparado con otros datos de valores medios que la propia AEMET tiene registrados del período de 1981 a 2010.
Tomando como references las precipitaciones registradas en la ciudad de Santander en la que viven los miembros del grupo de trabajo, se comprueba que ningún año desde 2011 hasta 2022 alcanza la cantidad de precipitación media anual de los treinta años anteriores.
Con las limitaciones del alcance de la investigación realizada, parece que sí se puede afirmar que la precipitación anual de lluvia en los últimos años es inferior a la de la de las tres décadas anteriores, lo que puede suponer un indicador de que realmente puede estar produciéndose un cambio climático en nuestra Región.
Daži no pasākumiem, kas, mūsuprāt, ir nepieciešami, lai palīdzētu rūpēties par mūsu planētu:
- Samaziniet plastmasas izmantošanu.
- Pārstrādājiet un izmantojiet lietas vairāk nekā vienu reizi.
- Nemetiet atkritumus uz zemes vai jūrā.
- vairāk izmantot alternatīvus enerģijas avotus: saules, vēja u.c.
- Nepērciet vienreizlietojamus priekšmetus.
- Izmantojiet sabiedrisko transportu un, kad vien iespējams, ejiet kājām vai brauciet ar velosipēdu.
- Pērciet produktus ar papīra vai kartona iepakojumu.
- Samazināt tādu degvielu izmantošanu, kurās ir toksiski atlikumi.
Turklāt, raugoties no pētniecības procesa viedokļa, mēs esam apzinājušies, ka ir nepieciešams ilgāks pētniecības darbs, kā arī citu instrumentu, piemēram, klimata novērošanas satelītu, izmantošana.
Un mēs saskaramies ar jauniem pētniecības izaicinājumiem, piemēram, ar fenoloģiju saistītu parādību novērošanu (augu ziedēšanas izmaiņas...) vai klimata pārmaiņu ietekmi uz zvejas kuģu nozveju mūsu apkārtnē.
Algunas acciones que nos parecen necesarias para contribuir a cuidar nuestro planeta son:
- Samazināt plākšņu izmantošanu.
- Reciclar y usar las cosas más de una vez.
- No tirar basura al suelo ni al mar.
- Utilizar más energías alternas: solar, eólica...
- No comprar cosas de un solo uso.
- Usar el transporte público y desplazarse andando o en bicicleta cuando sea posible.
- Comprar productos con envases de papel o cartón.
- Samazināt degvielu ar toksiskām atliekām lietošanu.
Además, desde el punto de vista del proceso de investigación, nos hemos hecho conscientes de la necesidad de un trabajo más prolongado de investigación, además de utilizar otras herramientas como las que proporcionan los satélites de observación del clima.
Y se nos plantean nuevos retos de investigación, como la observación de fenómenos relacionados con la fenología (cambios en la floración de las plantas...), o la influencia del cambio climático en las capturas de los barcos pesqueros de nuestro Barrio.
Lejupielādēt projekta plakātu PDF
DetectivesClima_2022-23_PresentacionFinal_ColegioMiguelBravo.pdf
Šis projekts tika automātiski tulkots angļu valodā.
Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti
EN 
CS 
DA 
ET 
FI 
FR 
DE 
EL 
HU 
IT 
LV 
LT 
NL 
NB 
PL 
PT 
RO 
SK 
SL 
SV 
ES 