Klimata detektīvu projekti 2022-2023


Projekta tēma: Upes un ezeri

Projekta nosaukums: CRENEA: Ūdens dzīvībai

Komanda: G.I.P.I

Vidusskola Carlos Castilla Del Pino   San Roque   Spānija   12 Skolēna vecums: 12-13 gadus veci, 14-15 gadus veci, 16-17 gadus veci, 18-19 gadus veci

Pētījuma jautājums

Kādi ir Gvadarrankas ūdenskrātuves, kas apgādā ar ūdeni San Roku, eitrofikācijas problēmas cēloņi un kā šī problēma ietekmē mūs?
¿Cuáles son las causas del problema de eutrofización presente en el embalse de Guadarranque, del que se abastece de agua San Roque? ¿Cómo nos afecta este problema a nosotros?

Projekta kopsavilkums
Guadarranque rezervuārs. Pašu izstrādājums.

Katru reizi, kad mājās vai skolā pagriežam ūdens krānu, mūsu rīcībā ir vērtīga un deficīta prece: ŪDENS. No visām ūdenskrātuvēm, kas apgādā mūsu pilsētu, Gvadarankas ūdenskrātuve ir lielākā, dziļākā un atrodas vistālāk uz ziemeļiem, un tā ir tā ūdenskrātuve, kas ir pakļauta vislielākajam spiedienam uz vidi, galvenokārt pilsētu centru, lauksaimniecības kultūru, lopkopības saimniecību un, protams, mūsu reģionā plaši izplatītās rūpniecības dēļ. Mēs apzināmies, cik nenozīmīga ir mūsu kā cilvēku klātbūtne ūdens ciklā, taču mūsu dzīvesveida ietekme uz ūdens kvalitāti ir milzīga.
Savā pētījumā mēs esam pievērsušies Gvadarankas ūdenskrātuves eitrofikācijai, mēs redzam nepieciešamību rīkoties, jo apzināmies, kādas sekas šī problēma atstāj uz mums kā iedzīvotājiem un sabiedrības locekļiem. No vienas puses, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību, no otras puses, sekas uz vietējo ekonomiku un, pats galvenais, mūsu vietējo ekosistēmu ciešanas un izkropļojumi, kas ir daļa no mūsu zemes bagātības un veido daļu no mūsu unikālās identitātes šajā globalizētajā pasaulē.
Papildus vietējiem pētījumiem par tās izmantošanu un intensitāti teritorijā, kā arī ņemot vērā mūsu rīcībā esošo laika, materiālu un resursu pieejamību, mēs ķērāmies pie ķīmisko eksperimentu izstrādes, veikšanas un rezultātu apspriešanas, lai noteiktu izšķīdušā skābekļa koncentrāciju ūdenstilpē un nitrātu un nitrītu saturu tajā pašā ūdenstilpē, kas ir divi no pamatparametriem, lai noteiktu saldūdens tilpnes eitrofikācijas pakāpi.

Cada vez que abrimos el grifo de casa o del instituto disponemos de un bien precioso y escaso: el AGUA. De los embalses que abastecen a nuestro pueblo, el de Guadarranque es el de mayor tamaño, mayor calado y situación más septentrional, y el que soporta más presión ambiental debido, fundamentalmente, a los núcleos urbanos, cultivos, explotaciones ganaderas y, como no, la omnipresente Industria de nuestra comarca. Somos conscientes de lo insignificante que es nuestra presencia como persons en el ciclo del agua, pero las consecuencias que está teniendo nuestra forma de vida en la calidad de la misma es enorme.
En nuestra investigación hemos puesto el foco en la eutrofización del embalse de Guadarranque, vemos necesario actuar debido a que somos conscientes de las repercusiones que este problema tiene sobre nosotros, como ciudadanos y como miembros de la sociedad. Por un lado, la calidad de vida y la salud de la población, no menos importantes son las repercusiones en la economía local y, sobre todo: el sufrimiento y la desfiguración de nuestros ecosistemas locales, que forman parte de la riqueza de nuestra tierra y configuran parte de nuestra propia e irrepetible identidad en este mundo globalizado.
Además de los estudios locales sobre usos e intensidad de los mismo en el territorio, y teniendo en cuenta la disponibilidad de tiempo, material y recursos que estaban a nuestra disposición, nos pusimos manos a la obra en el diseño, realización y discusión de los resultados de experimentos quimicos para determinar la concentración de oxígeno disuelto en la masa de agua y contenido de nitratos y nitritos en la misma, que son dos de los parámetros fundamentales para determinar el grado de eutrofización de una masa de agua dulce.

Galvenie rezultāti un secinājumi
Ķīmiskie testi Institūta laboratorijā.

Paraugus ņēmām no ūdenstilpes, kas atrodas centrālajā vietā ūdenskrātuves krastā, garantējot tās stabilitāti, lai to saglabātu iespējami labākajos apstākļos. Institūta laboratorijā izveidojām piecas stacijas, lai ar testa strēmelēm pārbaudītu izšķīdušā skābekļa daudzumu (Vinklera metode), nitrītu saturu ūdenstilpē un pH; mūsu nolūks bija iegūt pietiekami daudz datu, lai salīdzinātu rezultātus un pēc iespējas precīzāk noteiktu mūsu parametrus. Rezultāti uzrādīja vērtības 29,5 mg DO 300 ml ūdens masas, sasniedzot vērtības 6,5 mg nitrītu litrā, un ūdens masā tika izmērīti 5 gab. ph. Pirmie divi dati liecina par VIDU eitrofikācijas pakāpi ūdenstilpē, savukārt parauga pH (nedaudz skābs) ir zemāks par pieļaujamo diapazonu dzeramajam ūdenim, kas ir no 6,5 līdz 9,5 pc (norāda uz iespējamu atmosfēras sedimentācijas ietekmi, galvenokārt no smagās rūpniecības).
Būtiska ietekme sagaidāma šādās jomās:
Ainava: Augu un citu organismu augšanas un pūšanas dēļ dūņas pārņem ūdenskrātuves dibenu, pakāpeniski zaudējot dziļumu un radot nepatīkamu smaku.
Ekonomiskais: Nepieciešamība veikt ķīmisko un bioloģisko attīrīšanu, lai padarītu ūdeni derīgu patēriņam, rada ievērojamas apsaimniekošanas izmaksas. Tāpat ainavas degradācija ietekmē tūrisma nozari (pārgājieni, sporta zveja, ūdens aktivitātes), kā arī iespējamo zivju ražošanu.
Veselība: Dažas aļģu ziedēšanas laikā izdalās toksiskas vielas, kas ir nāvējošas dažiem organismiem. Skartie dzīvnieki var būt slimības pārnēsātāji, kas ietekmē citas sugas.
Bioloģiskā daudzveidība: Anoksiskie grunts apstākļi veicina baktēriju augšanu, kas ražo putniem un zīdītājiem nāvējošus toksīnus.

Tomamos las muestras de la masa de agua en una posición central de la ribera del embalse, garantizando su estabilidad para conservarla en las mejores condiciones posibles. Organizamos cinco puestos en el laboratorio del instituto para realizar los ensayos de oxígeno disuelto (método "Winkler "), de contenidos de nitritos en la masa de agua y de ph con tiras reactivas; nuestra intención era tener suficientes datos para contrastar los resultados y determinar con la mayor preción posible nuestros parámetros. Los resultados arroja valores de 29,5 mg de OD en 300 ml de masa de agua, alcanzando valores de 6,5 mg de nitritos por litro y se midieron 5 uds de ph en la masa de agua. Los dos primeros datos sugieren un grado de eutrofización de la masa de agua ALTO, mientras que el ph de la muestra (ligeramente ácido) se ubica por debajo de la horquilla permitida para las aguas de consumo humano que está entre los valores 6,5 y 9,5 uds. (denota una posible afección por la sedimentación atmosférica proveniente, fundamentalmente, de la industria pesada).
Se prevén importantes repercusiones en los ámbitos:
Paisajístico: El fango se adueña del fondo del embalse por el crecimiento y putrefacción de plantas y otros organismos; perdiendo profundidad paulatinamente y generando un olor nauseabundo.
Ekonomiskais: Krīmikoloģisko un bioloģisko tehnoloģiju izmantošana, lai nodrošinātu, ka aģu var izmantot patēriņam, rada ievērojamas apsaimniekošanas izmaksas. Asimismo, la degradación del paisaje afecta al sector turístico (senderismo, pesca deportiva, actividades acuáticas), además de incidir en la posible producción piscícola.
Sanitārā aprūpe: Algas brāļi rada toksiskus letālus noteiktiem organismiem. Los animales afectados pueden actuar como vector afectando a otras especies.
Biodiversidad: Las condiciones anóxicas del fondo dan lugar al crecimiento de bacterias que producen toxinas letales para pájaros y mamíferos.

Kas tālāk? Pasākumi, lai mainītu situāciju un palīdzētu mazināt problēmu
Eitrofikācijas process. Pašu izstrādājums.

Situācija prasa steidzamus pasākumus, kas pārsniedz vispārīgos ieteikumus (lietot mazāk mazgāšanas līdzekļu, nepārmēslot laukus, izmantot lauksaimniecības un lopkopības atkritumus kā mēslojumu utt.). Kad problēma ir apzināta, jāveic pasākumi divos līmeņos: pirmais un galvenais ir vērsties pret problēmas cēloņiem, lai mēģinātu to kontrolēt. Otrais ir mazināt ietekmi, kas ir daļa no realitātes, kas mūs ieskauj, veicot simptomātiskus pasākumus, lai mazinātu sekas. Konkrētāk:
Notekūdeņu attīrīšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kas ietver bioloģisko un ķīmisko attīrīšanu, lai samazinātu fosfora un slāpekļa daudzumu.
Pienācīga kūtsmēslu uzglabāšana lauksaimniecībā, par prioritāti nosakot komposta ražošanu.
Samazināt slāpekļa oksīda un amonjaka emisijas.
Atkritumu novadīšanas ierobežošana ūdens sistēmās ir efektīva metode slāpekļa un fosfātu daudzuma samazināšanai.
stiprināt tiesisko regulējumu, kas vērsts pret piesārņojumu, kas nav saistīts ar punktveida piesārņojumu, jo šis piesārņojuma veids ir visnopietnākā problēma, kas saistīta ar barības vielu ieplūdes ūdens sistēmās pārvaldību.
Taču papildus visiem šiem pasākumiem, kas ir atkarīgi no iestādēm un institūcijām, kuras mēs nevaram ietekmēt, ir kaut kas, kas varētu būt mūsu spēkos un kas, mūsuprāt, ļoti palīdzētu šajā vides cīņā, proti, palīdzēt veidot sabiedrības izpratni, pamatojoties uz izglītību par eitrofikāciju.
Nobeigumā jāsecina, ka tas, ko mēs varam darīt, ir informēt apkārtējos cilvēkus par šo problēmu, izskaidrot viņiem, kas to izraisa, kā tā ietekmē mūsu dzīvi un kā mēs varam palīdzēt to atrisināt vai vismaz mēģināt to darīt. Mums visiem, cik vien spējam, būs jādod savs ieguldījums.

La situción requiere adoptar medidas urgentes más allá de las recomendaciones generales (emplear menor cantidad de detergentes, no abonar en exceso los campos, usar los desechos agrícolas y ganaderos como fertilizantes u.c.). Una vez identificado el problema habría que tomar medidas en dos niveles: el primero y fundamental es actuar sobre las causas que originan el problema para intentar controlarlo. El segundo es minimizar el impacto que forma parte de la realidad que nos rodea mediante la adopción de medidas sintomáticas que reduzcan las afecciones. Más concretamente:
Atlikušo ūdeņu attīrīšana EDAR, kas ietver bioloģiskās un kīmiskās apstrādes pasākumus, lai samazinātu fosfora un nitrogēna daudzumu.
Almacenamiento correcto del estiércol para la agricultura priorizando la generación de compostaje
Samazināt slāpekļa oksīda un amonjaka emisijas.
Limitar la descarga de desechos a los sistemas de agua como método efectivo para reducir la cantidad de nitrógeno y fosfatos que se aportan.
Fortalecer el marco normativo contra la contaminación no puntual, ya que este tipo de contaminación presenta el desafío más serio en el manejo de la entrada de nutrientes en los sistemas de agua.
Pero aparte de todas estas medidas, que dependen de instancias e instituciones en las que no tenemos demasiada influencia, hay algo que podría estar a nuestro alcance y que creemos que ayudaría mucho en esta batalla ambiental, y es ayudar a crear una conciencia pública basada en la educación sobre la eutrofización
En conclusión, lo que nosotros podemos hacer es concienciar a la gente que nos rodea de este problema, explicarles las causas que lo provocan, de qué forma repercute en nuestras vidas y cómo podemos ayudar a solucionarlo, o al menos intentarlo. Todos y todas, en la medida de nuestras posibilidades, vamos a tener que aportar un granito de arena

Cits saturs:

Projekta saite:

https://proyectocrenea.wordpress.com/

Projekta plakāts:

Lejupielādēt projekta plakātu PDF

Šis projekts tika automātiski tulkots angļu valodā.
Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti