Klimata detektīvu projekti 2022-2023


Projekta tēma: Lauksaimniecība

Projekta nosaukums: Splash Plate V Trailing Shoe

Komanda: Salesiāņi

Pallaskenry   Pallaskenry   Īrija   9 Skolēna vecums: 16-17 gadi

Pētījuma jautājums

Vai vircas uzklāšanas metode "Trailing Shoe" samazina vajadzību pēc mākslīgā mēslojuma uz kultūraugiem/zālājiem, salīdzinot ar metodi "Splash Plate"?

Projekta kopsavilkums
Piekabes kurpes pielietojums

Lauksaimniecībā ir jāņem vērā daudzas lietas, jo īpaši tas, kā būt visefektīvākajam un vienlaikus ilgtspējīgam. Pēc tam, kad mēs iepazināmies ar dažādām kultūraugu mēslošanas metodēm, mēs saskārāmies ar dažādām vircas lietošanas metodēm. Tālāk tika izvirzīti divi galvenie mērķi: 1) veikt eksperimentu, savākt, noformēt un analizēt datus, 2) izveidot veidu, kā izplatīt mūsu iegūtos rezultātus sabiedrībai un veicināt izpratni. Lauki tika ielaboti ar traktoru, kas vilka vircas tvertni, un tika izmantotas abas vircas uzklāšanas metodes. No katras metodes tika savākti 100 g zāles, ievietoti mērglāzēs, nosvērti un no vircas uzklāšanas, ievietoti mērglāzēs un ievietoti krāsnī 150 C temperatūrā ar 10 minūšu intervālu (3 stundas), līdz sausnas masa nemainījās. Sešu nedēļu pētījuma laikā, analizējot zāles augšanas ātrumu atkarībā no vircas uzklāšanas metodes, mūsu rezultāti bija šādi. Lai gan izdalīto gāzu daudzums būtiski neatšķīrās, pievelkamā pakava nodrošināja lielāku sausnas saturu, kas nozīmē, ka tajā ir lielāks barības vielu daudzums, kas ir labvēlīgs videi un govīm, tādējādi nodrošinot bagātīgāku gaļu.

Galvenie rezultāti un secinājumi
100 g no katra zāles veida analīzei

Sešu nedēļu pētījuma laikā, analizējot zāles augšanas ātrumu atkarībā no vircas lietošanas metodes, mūsu rezultāti bija šādi.

Vircas, ko izmantoja, izmantojot pievelkamā kurpja metodi, bija efektīvākas zāles augšanas veicināšanā, salīdzinot ar šļakatu metodi. Vircas, ko zālē iestrādāja ar šļakatām, radīja augstāku sausnas % (zāles svars pēc ūdens atdalīšanas), bet ar piekares metodi tika iegūts augstāks jēlproteīna līmenis un augstāka DMD (sausnas sagremojamība).

- Sausnā ir kopējo sastāvdaļu (šķiedrvielu, olbaltumvielu, pelnu, ūdenī šķīstošo ogļhidrātu, lipīdu u. c.) daļa, kas paliek pēc ūdens atdalīšanas.

- DMD ir sausnas masas attiecība, ko organisms absorbē un izmanto.

- D vērtība ir lopbarības sagremojamības rādītājs, kas raksturo lopbarības daļu, kuru lopi var sagremot, un to veido jēlproteīns, ogļhidrāti un lipīdi.

- Ūdenī šķīstošie ogļhidrāti ir ūdenī šķīstošie cukuri, kas no zāles ātri izdalās atgremdē. Šie cukuri ir viegli pieejams enerģijas avots atgremotāju mikrobiem, kas ir atbildīgi par lopbarības sagremošanu. Tas nozīmē, ka govis iegūst vairāk enerģijas.

No šiem rezultātiem (diagrammā zemāk) var secināt, ka augstāks sausnas % līmenis norāda uz augstāku barības vielu līmeni zālē.
Piestiprināto kurpju sausnas saturs bija lielāks nekā šļakatu uzklāšanas gadījumā, kas pierāda, ka barības vielu uzsūkšanās zālē no piestiprināto kurpju uzklāšanas bija labāka, kas nozīmē, ka tika zaudēts mazāk amonjaka.
Mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu var ietekmēt rupjā proteīna līmeni zālē, kas varētu izskaidrot, kāpēc kontrolparaugā ir augstāks rupjā proteīna līmenis.

Kas tālāk? Pasākumi, lai mainītu situāciju un palīdzētu mazināt problēmu
Infografikas skrejlapa, kurā izskaidrots mūsu projekts un eksperiments

Mūsu sekundārais mērķis bija noskaidrot, kā šo informāciju izplatīt sabiedrībai un, pats galvenais, lauksaimniekiem. Mēs izveidojām skrejlapas ar informāciju par mūsu projektu un priekšrocībām, ko dod vircas uzklāšanas metodes izmantošana, nevis šļakatu uzklāšanas metode.

Projekta plakāts:

Lejupielādēt projekta plakātu PDF

Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti