Klimata detektīvu projekti 2022-2023
Projekta nosaukums: Gruntsūdeņi un klimata pārmaiņas Kadisas ziemeļu Sjeras reģionā.
Komanda: Sigma komanda
VRWG+55 Alcalá del Valle Alcalá del Valle Spānija 10 Skolēna vecums: 16-17 gadi
Vai klimata pārmaiņas ietekmē gruntsūdeņu daudzumu un pieejamību Sierra Norte de Cádiz, kur atrodas mūsu pašvaldība?
¿Afecta el cambio climático al volumen y disponibilidad de agua subterránea en la Sierra norte de Cádiz donde se sitúa nuestro municipio?
Samazinās vietējo aku un strūklaku skaits, kuras apgādā gruntsūdeņi. Jo īpaši "La Fuente Grande", kas ir viens no svarīgākajiem novada pieminekļiem, savulaik bija pulcēšanās vieta, kur notika intensīva sabiedriskā dzīve, jo īpaši sievietēm, kas gāja mazgāties. Mūsdienās ūdens izplūst tikai pēc spēcīgām lietavām, tikai dažas reizes gadā.
Pētījuma pirmajā daļā mēs apzinājām gruntsūdens objektus mūsu apdzīvotās vietas tuvumā. Pēc tam pētījām iežus, lai noteiktu, kāda veida ūdens nesējslāņi tie ir. Un visbeidzot mēs noskaidrojām, kuri no dažādajiem šajā apvidū esošajiem ūdens slāņiem apgādā mūsu pilsētu.
Otrajā pētījuma daļā galvenā uzmanība tika pievērsta datu vākšanai par nokrišņu daudzumu mūsu pilsētā un dažādos Sjerra de Kadisas apgabalos, kā arī pjezometrisko līmeņu izmaiņām šajos apgabalos. Mēs salīdzinājām abus datus, lai pārbaudītu, vai pastāv korelācija starp abiem lielumiem.
Sākotnēji mēs pieprasījām datus par ūdens patēriņu no uzņēmuma, kas pārvalda vietējo ūdensapgādi, bet, lai gan viņi piedalījās intervijā dokumentālajā filmā, ko mēs ierakstījām, oficiālos datus rakstiski mums nesniedza, tāpēc mēs tos neiekļāvām savā pētījumā. Šī pētījuma virziena mērķis bija izslēgt hipotēzi, ka gruntsūdens apjoma samazināšanos izraisījis vietējo iedzīvotāju ūdens patēriņa pieaugums.
Pētījuma gaitā mēs intervējām gan vietējos iedzīvotājus, gan kaimiņus, kuri mums pastāstīja savas atmiņas un iespaidus par gruntsūdeņu attīstību ciematā. Visas šīs liecības esam apkopojuši dokumentālā filmā, ko ceram drīzumā pārraidīt vietējos plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.
Hay una disminución en los pozos y fuentes locales que se abastecen de aguas subterráneas. En concreto "La Fuente Grande", uno de los monumentos más importantes del municipio y que antaño era un punto de encuentro donde se desarrollaba una intensa vida social, sobre todo para las mujeres que iban a lavar. En la actualidad solo sale agua tras lluvia intensas, en contadas ocasiones al año.
En la primera parte de la investigación hemos identificado las masas de agua subterránea cercanas a nuestra localidad. Después hemos estudiado las rocas para determinar de qué tipo de acuífero se tratan. Y por último hemos identificado de entre los distintos acuíferos de la zona, cual abastece a nuestra localidad.
La segunda parte de la investigación se ha centrado en la recopilación de datos sobre precipitaciones en nuestra localidad y en distintas zonas de la Sierra de Cádiz, así como la evolución de los niveles piezométricos en las mismas zones. Hemos contrastado ambos datos para comprobar si había correlación entre las dos magnitudes.
Al principio solicitamos los datos de consumo de agua a la empresa que gestiona el abastecimiento de agua de la localidad pero aunque han participado en entrevista en un documental que hemos grabado, no nos han facilitado los datos oficiales por escrito, por lo que no los hemos incluido en nuestra investigación. Esta linea pretendía descartar la hipótesis de que la disminución en el volumen de agua subterránea se debiera a un aumento en el consumo de agua por parte de los habitantes de la localidad.
A lo largo de nuestra investigación hemos realizado entrevistas tanto a entidades locales como a vecinos que nos han contado sus recuerdos y sus impresiones sobre la evolución del agua subterránea en el pueblo. Todos estos testimonios los hemo recogido en un documental que esperamos emitir próximamente en los medio locales y redes sociales.
- Mūsu pilsētā saplūst divas hidroģeoloģiskās vienības: "Setenil-Ronda" (22 278 ha) - Gvadaletes-Barbates hidrogrāfiskais rajons un "Sierra de Cañete" (10 599 ha) Gvadalkiviras hidrogrāfiskais rajons.
- Alcalá del Valle atrodas starp diviem atšķirīgas dabas atsegumiem: vienu karbonātu un otru detrīta. Karbonāta materiāli viegli uzņem lietus ūdeni un virszemes noteces. Detrītiskajiem materiāliem ir augsta caurlaidība un porainība, tāpēc tie ir īpaši piemēroti gruntsūdeņu aizturēšanai un cirkulācijai.
- Pēdējos četros hidroloģiskajos gados (no 18-19 līdz 21-22 un, domājams, 22-23) Sjerra de Cádiz apgabalos ir samazinājies gada nokrišņu daudzums: Setenil, Grazalema, Zahara, Bornos, Arcos un Ubrique.
- Ja salīdzinām vēsturisko gada nokrišņu daudzumu šajās vietās 23 gadu laikā, tad pēdējie četri gadi nav ievērojami izcili, pat sausāki periodi, piemēram, 04-05 hidroloģiskais gads.
- Kopš 17.-18. hidroloģiskā gada ir vērojams pjezometriskā līmeņa (dziļuma) pieaugums, kas sakrīt ar gada nokrišņu daudzuma samazināšanos Sjerra de Kadisas kalnos.
- Salīdzinot nokrišņu līknes pa mēnešiem un pjezometrisko līmeni (augstumu), vērojams šī līmeņa pieaugums, kas saglabājas vismaz trīs mēnešus pēc mēneša ar lielu vai vidēju nokrišņu daudzumu.
Secinājumi un pārdomas:
- Nokrišņu daudzums nav būtiski samazinājies (pēdējo 23 gadu laikā), lai pārbaudītu klimata pārmaiņu ietekmi, būtu jāizmanto ilgāks laika intervāls (vismaz 50 gadi).
- Starp nokrišņu daudzumu un pjezometrisko līmeni ir saistība ar viena mēneša nobīdi. Ūdenstilpnes saglabā ūdeni pēc nokrišņu nokrišņiem vairākus mēnešus.
- Rezultāti liek mums uzdot jaunus jautājumus: Vai ir mainījies nokrišņu veids, palielinoties lietusgāžu skaitam? Vai augsnes erozijas problēma mūsu reģionā ietekmē ūdens infiltrāciju?
- En nuestra localidad confluyen dos unidades hidrogeológicas: "(22,278 ha) -demarcación hidrográfica del Guadalete-Barbate un "Sierra de Cañete" (10,599 ha) del Guadalquivir.
- Alcalá del Valle se encuentra entre dos afloramientos de distinta naturaleza: uno carbonatado y otro detrítico. Los materiales carbonatados admiten con facilidad el agua de la lluvia y de las escorrentías superficiales. Los materiales detríticos, tienen valores altos de permeabilidad y porosidad, por lo que resultan especialmente adecuados para la retención y circulación del agua subterránea
- Hay una disminución en el volumen anual de precipitaciones en los últimos 4 años hidrológicos (18-19 hasta 21-22 y previsiblemente 22-23) en las localidades de la Sierra de Cádiz: Cádisas Cádisas reģiona provinces (Cádisas Cádisas provinces) teritorijas: Setenil, Grazalema, Zahara, Bornos, Arcos y Ubrique.
- Si comparamos las precipitaciones históricas anuales de estas localidades en 23 años, los últimos cuatro años no son destacables significativamente, con épocas aún más secas como el año hidrológico 04-05.
- Hay un aumento del nivel piezométrico (profundidad) desde el año hidrológico 17-18, que coincide con la disminución de la discipitaciones anuales en la Sierra de Cádiz.
- Al comparar las curvas de precipitaciones por meses y nivel piezométrico (altitud) se observa un aumento en esta cota que se mantiene al menos tres meses posteriores al mes con altas-medias precipitaciones.
Conclusiones y reflexiones:
- No se aprecian disminución significativa de las precipitaciones (en los últimos 23 años), habría que recurrir a un intervalo mayor de tiempo (al menos 50 años) para comprobar el efecto del cambio climático.
- Existe relación entre la precipitaciones y el nivel piezométrico con un mes de desfase. Los acuíferos retienen el agua tras las precipitaciones durante varios meses.
- Los resultado nos llevan a nuevas preguntas: ¿Hay un cambio en el tipo de precipitaciones, con aumento de las torrenciales? ¿Influye en la infiltración del agua el problema de erosión del suelo de nuestra zona?
Mēs apkopojam savas pārdomas par cilvēku rīcību, kas var palīdzēt risināt pazemes ūdeņu izsīkšanas problēmu mūsu reģionā:
- Visi šie pasākumi ir vērsti uz klimata pārmaiņu ierobežošanu. Visi šie pasākumi ir iedalīti četrās galvenajās grupās: pārtika, iepakojums, enerģija un transports.
- Lauksaimniecība: Lauksaimniecība: Lielākā daļa mūsu pilsētas iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, intensīva lauksaimnieciskā izmantošana, jo īpaši olīvu audzes, ir radījusi ievērojamas erozijas un plūdu problēmas ciematā. Mēs esam apņēmušies pāriet uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, izvēloties dažādas sugas, augsekas un saudzīgas augsnes apstrādes metodes. Jāatzīmē, ka apūdeņota lauksaimniecība šajā apgabalā nav īpaši aktuāla.
- Samazināt ūdens patēriņu.
Sintetizamos nuestras reflexiones sobre las acciones humanas que pueden ayudar a mejorar el problema de las disminución del agua subterránea en nuestra zona:
- Disminuir el consumo de agua: Ar labiem mājsaimniecības paradumiem, labākām instalācijām, elektroierīcēm...
- Educación ambiental en los colegios e institutos para poner en valor el agua como recurso vital.
- Limitar la construcción y uso de piscinas privadas en detrimento de las públicas.
- Agricultura: La mayor parte de población de nuestra localidad se dedica a la agricultura, la explotación agrícola intensiva sobretodo de olivar ha originado importantes problems de erosión e inundaciones en el pueblo. Apostamos por una cambio hacia la agricultura sostenible, con elección de especies, rotaciones y técnicas de labranza respetuosas con el medio ambiente. Cabe destacar que el cultivo de regadío no especialmente relevante en la zona.
- Todas aquellas acciones encaminadas a frenar el cambio climático. Todas estas acciones las clasificamos en cuatro grandes grupos: Alimentación, envases, energía y transporte.
- Consumo responsable: ser conscientes de la huella hídrica asociada a nuestro consumo para reducirla en la medida de lo posible.
Lejupielādēt projekta plakātu PDF
Šis projekts tika automātiski tulkots angļu valodā.
Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti