Klimata detektīvu projekti 2022-2023

Projekta tēma: Klimata pārmaiņas

Projekta nosaukums: Pludmale, kuras nav: Jonijas jūras piekrastes atkāpšanās analīze

Komanda: 5^ A Scienze Applicate

Liceo scientifico statale "Dante Alighieri"   Matera   Italia   18 Skolēna vecums: 18-19 gadi

Pētījuma jautājums

Projekta mērķis ir izpētīt plūdu risku Itālijā, jo īpaši Taranto līča apgabalā, ko rada klimata pārmaiņas, ko izraisa jūras līmeņa celšanās.
Il progetto ha come studio l'indagine del rischio di inondazioni in Italia, specialmente nella zona del Golfo di Taranto, dovuto ai cambiamenti climatici causano che l'innalzamento del livello del mare.

Projekta kopsavilkums
Plakātā ir apkopots mūsu pētījuma mērķis, izmantojot tā zīmīgo nosaukumu. Tajā ir ievietots apvalks ar hipersaiti uz C++ programmu, kas ļauj zinātniski aprēķināt Jonijas jūras piekrastes atkāpšanos nākotnē atkarībā no gada vidējās temperatūras pieauguma, un qr kods, kas novirza uz google Earth saiti uz interesējošo teritoriju.

Jūras līmeņa celšanās un ar to saistītā piekrastes teritoriju applūšanas riska problēma ne tikai Itālijai, bet arī daudzām pasaules daļām ir reāls risks, ko nevajadzētu novērtēt par zemu, ņemot vērā tā nozīmi no ainaviskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa. Lai pēc iespējas labāk analizētu šādu sarežģītu problēmu, komandas stratēģija balstījās uz "skaldi un valdi" procesu, nosakot trīs makrotēmas, kas veidos pētījumu: vietējo civilās aizsardzības iestāžu veikto termometrisko rādījumu vēstures analīze; ūdens termiskās izplešanās pieredzes laboratoriska reproducēšana, kas veido aptuveni pusi no izmērītā globālā jūras līmeņa kāpuma; un, visbeidzot, teritorijas ģeoloģiskā sastāva izpēte, izpētot smilšu paraugu ar optisko mikroskopu. Izmantojot šo visaptverošo pieeju, problēma tiks risināta precīzi, izmantojot datus un avotus, ko oficiāli atzinusi valsts un starptautiskā sabiedrība. ENEA ierosinātā analīze paredz pludmaļu un lauksaimniecības platību atkāpšanos, ko mēs pārbaudīsim, aplūkojot vēsturiskos satelītattēlus, izmantojot EO pārlūku - tiešsaistes platformu, kas ļaus mums aplūkot dažādu Zemes novērošanas misiju no kosmosa arhīvu mūsu interesējošajā teritorijā. Pludmales nogulsnes var saistīt ar upju, sākot no Sinni līdz Bradano, ieguldījumu, kas aktivizējās pirms aptuveni 14 tūkstošiem gadu un atbilst pēdējam ledus laikmetam, posmam, kurā piekrastes līnija atradās aptuveni 2,5 km tālāk, salīdzinot ar mūsdienām, kas atbilst "m 100" izobatai. Tāpēc, izmantojot laboratorijas eksperimentus un statistisko analīzi, mēs C++ programmā esam izveidojuši algoritmu, kas ļauj, pamatojoties uz ikgadējo temperatūras pieaugumu, aprēķināt turpmāko krasta līnijas atkāpšanos klimata pārmaiņu dēļ nākotnē.

Il problema dell'innalzamento del livello dei mari ed il corrispondente rischio di inondazione dei territori costieri rappresenta, non solo per l'Italia, ma per molte zone del mondo, un rischio concreto da non sottovalutare per la sua importanza da un punto di vista paesaggistico, economico e sociale. Per analizzare al meglio un problema così complesso, la strategia di team si è basata sul processo di divide et impera, individuando tre macro tematiche che andranno a comporre lo studio: analīzi dello storico delle rilevazioni termometriche effettuate dalla protezione civile locale; la riproduzione in laboratorio dell'esperienza dell'espansione termica dell'acqua, che rappresenta circa la metà dell'aumento globale misurato del livello del mare; ed infine una ricerca sulla composizione geologica del territorio, con un esame di un campione di sabbia visto al microscopio ottico. Attraverso questo tipo di approccio totalizzante, il problema sarà affrontato in modo rigoroso, utilizzando dati e fonti ufficialmente riconosciute dalla comunità nazionale ed internazionale. L'ENEA, come da analisi proposta, prevede un arretramento delle spiagge e delle aree agricole, che andremo a verificare consultando le immagini storiche satellitari attraverso il browser EO, piattaforma online che ci permetterà di consultare un archivio di diverse missioni di osservazione della Terra dallo spazio nella nostra zona di interesse. I depositi di spiaggia sono da attribuire all'apporto dei fiumi, dal Sinni al Bradano, attivatosi circa 14 mila anni fa ed in corrispondenza dell'ultimo periodo glaciale, fase nella quale la linea di costa era localizzata circa 2,5 km più in là, rispetto all'attuale, in corrispondenza dell'isobata "m 100". Pertanto attraverso esperienze di laboratorio ed analisi statistiche, abbiamo realizzato un algoritmo in C++ che permette, a partire dall'incremento della temperatura annua, di calcolare in prospettiva futura l'ulteriore arretramento della linea di costa dovuto ai cambiamenti climatici.

Galvenie rezultāti un secinājumi
Diagrammā, kas izveidota, izmantojot Excel, attēlota reģionālās civilās aizsardzības pārvaldes reģistrēto gada vidējo temperatūru tendence, un tā ļāva mums noteikt tendences līniju, kuras vienādojums ļauj aprēķināt gada vidējās temperatūras vērtību nākotnē dažādos laika periodos. Tas ir noderīgi, lai noteiktu dažādus temperatūras pieaugumus salīdzinājumā ar pašreizējo temperatūru.

Noslēgumā mūsu pētījums ļauj mums, izmantojot fizikālus eksperimentālus aprēķinus, izveidot Jonijas jūras piekrastes nākotni, ja klimata situācija nemainīsies, ar visām traģiskajām sekām, kas varētu rasties, kā aprakstīts iepriekš. Reģionālās civilās aizsardzības savāktie dati par temperatūru ļāva mums noteikt pieaugošo vērtību tendenci, kas, apstrādāta ar Excel, matemātiskā līmenī veido taisni ar šādu vienādojumu: y= 0,0026x+4,3639, kur x apzīmē tā gada vērtību, kuru vēlamies analizēt, mūsu gadījumā 2521. gadu, t. i., nākotnes prognozi aptuveni 500 gadu garumā no valsts iestādes pēdējā vidējā pētījuma. No šī vienādojuma varam secināt, ka tā gada vidējā temperatūra, kā parādīts Excel tabulā, būs 10,9185 °C. Mūsu programma C++ valodā saskaņā ar statistisko nākotnes prognozi, kurā, aprēķinot piekrastes atkāpšanos, nav ņemti vērā nekādi īpaši faktori, izņemot temperatūras pieaugumu, ļauj aprēķināt, kas notiks ar interesējošo Jonijas jūras teritoriju. Vidējā temperatūra 2021. gadā bija 10,4 °C, tātad iegūtais vidējais temperatūras pieaugums ir aptuveni 0,52 °C. Tas dod mums rezultātus, kas ir patiešām svarīgi un par kuriem vajadzētu aizdomāties. Ja tendence neapstāsies, pat vidējais temperatūras pieaugums, kas tik ilgā laika periodā varētu būt nenozīmīgs, nobīdīs piekrastes līniju par 90 metriem. Teorētiskais atkāpšanās rādītājs izrādās 23,4 metri, kas ir mazāks, bet tomēr satraucošs, jo ūdens termiskās izplešanās standarta koeficients ir aptuveni aprēķināts.
Mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret šiem rezultātiem, ja vēlamies saglabāt savu dabas mantojumu un aizsargāt savu teritoriju.

Il nostro studio ci permette, in conclusione, di generare attraverso un calcolo sperimentale fisico il futuro della costa ionica se la situazione climatica resterà invariata, con tutte le tragiche conseguenze che potrebberoarne già descritte in precedenza. I dati delle temperature raccolti dalla protezione civile regionale ci hanno permesso di definire un trend di valori crescenti che, elaborati attraverso excel, generano a livello matematico una retta di equazione: y= 0,0026x+4,3639, dove x rappresenta il valore dell'anno che vogliamo analizzare, nel nostro caso 2521, cioè una proiezione futura di circa 500 anni a partire dall'ultima rilevazione media dell'ente nazionale. Da questa equazione è possibile ricavare che la temperatura media di quell'anno, come mostrato dalla tabella di excel, sarà di 10, 9185 °C. Il nostro program in C++, in accordo con una proiezione futura statistica che non tiene conto di altri fattori specifici per il calcolo dell'arretramento della costa, se non dell'aumento della temperatura, ci permette di calcolare cosa succederà alla zona ionica di nostro interesse. La temperatura media nel 2021 era stata di 10, 4 °C, dunque l'aumento di temperatura medio che ne deriva è di circa 0, 52 °C. Il programma ci fornisce dei risultati che sono davvero importanti e che dovrebbero farci riflettere. Se il trend non dovesse arrestarsi, anche un aumento medio delle temperature che potrebbe risultare insignificante, per un periodo di tempo così lungo porterebbe la costa indietro di 90 metri. L'arretramento teorico risulta essere di 23,4 metri, dunque minore, ma comunque allarmante, in quanto è stato considerato in modo approssimato il coefficiente standard di espansione termica dell'acqua.
Non possiamo restare indifferenti difronte a questi risultati, se vogliamo preservare il nostro patrimonio naturale e difendere il nostro territorio.

Kas tālāk? Pasākumi, lai mainītu situāciju un palīdzētu mazināt problēmu
Jūras kartē, pamatojoties uz iegūtajiem eksperimentālajiem rezultātiem, ir attēlota Jonijas jūras piekrastes atkāpšanās 500 gadu laikā.

Mūsu projekta mērķis bija izcelt un publiskot katastrofālās sekas, kas saskaņā ar iespējamām zinātnieku prognozēm varētu rasties, ja gada temperatūras tendence būs tāda, kā aprakstīts, un Jonijas jūras piekrastes atkāpšanās radīs nopietnus zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem ekonomikas, sociālajā un tūrisma jomā. Iejaukties ir aicinātas ne tikai vietējās iestādes, kas ir atbildīgas par reģiona mākslinieciskā un dabas mantojuma aizsardzību, bet arī katrs iedzīvotājs, kurš var kaut ko mainīt, rīkojoties pienācīgi un atbildīgi, lai aizsargātu savu teritoriju. Problēmas apzināšanās ir pirmais solis, lai varētu rast stratēģijas tās risināšanai, piemēram, šķirojot atkritumus, neatstājot jūrā un pludmalē piesārņojošus priekšmetus, izvairoties no enerģijas izšķērdēšanas un izmantojot atjaunojamos enerģijas veidus.

Lo scopo del nostro progetto è stato quello di mettere in evidenza e rendere pubblici le disastrose conseguenze che potrebbero verificarsi secondo delle previsioni probabilifiche scientifiche se l'andamento delle temperature annue seguirà il trend descritto, con l'arretramento della costa ionica che comporterà gravi danni per la popolazione locale in ambito economico, sociale e turystico. Viene richiesto l'intervento non solo delle autorità locali preposta alla tutela del patrimonio artistico e naturalistico regionale, ma anche di ogni singolo cittadino che può fare la differenza attuando dei comportamenti adeguati e responsabili per la salvaguardia del proprio territorio. Conoscere il problema è il primo passo per poter trovare delle strategies per poterlo risolvere, come fare la raccolta differenziata, non lasciare oggetti inquinanti in mare e sulla spiaggia, evitare sprechi energetici e ricorrere a forme di energia rinnovabili.

Projekta saite:

https://instagram.com/lacostaionica_?igshid=ZDdkNTZiNTM=

Projekta plakāts:

Lejupielādēt projekta plakātu PDF

Šis projekts tika automātiski tulkots angļu valodā.
Projektus veido komandas, un tās uzņemas pilnu atbildību par koplietojamajiem datiem.
← Visi projekti